Alūksnes pilsētas domes jaunizveidotās Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Jānis Liepiņš jaunajā amatā ir otro mēnesi.
Alūksnes pilsētas domes jaunizveidotās Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Jānis Liepiņš jaunajā amatā ir otro mēnesi.
Aicinājām pastāstīt par paveikto un iecerēm.
– Kādas ir izjūtas, strādājot jaunajā amatā?
– Daļēji to var saukt par lēcienu citā virzienā. Ja iepriekš mana dzīve bija vairāk pakārtota enerģētikai, tad tagad – nekustamajiem īpašumiem. Tomēr starp abiem darbiem var atrast kaut ko līdzīgu un arī kaut ko atšķirīgu. Ja enerģētikā mēs katrs kā lietotājs redzam tikai rezultātu, tad īpašumu jomā viss ir daudz tuvāk lietotājam.
Es pat nezinu, kā manī ir vairāk – nožēlas vai pārdomu, pametot ierasto darbu “Latvenergo”. Protams, tas ir pozitīvi, ka tu kādā vietā esi ielicis daļu no sevis, esi redzējis tam rezultātu un tas ir novērtēts. Pēdējos gados, kad es strādāju “Latvenergo”, bija daudz nezināma, bet tagad pārstrukturizācijas dēļ tā ir vēl vairāk. Tas, ka elektroenerģijas lietotāji uz vietas Alūksnē nevar saņemt pat elementāras atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, ir ļoti dīvaini.
Man patīk darbs ar cilvēkiem – to es nenoliedzu. Cik man ir zināšanu un cik noderīgs varu būt sabiedrībai, tik arī esmu gatavs strādāt jaunajā amatā. Darbs pašvaldībā man nav svešs, jo pašvaldību struktūrā esmu bijis iesaistīts jau daudzus gadus, sākot kā izpildkomitejas loceklis, un vēl tagad. Uzskatu, ka īpašumu jomā mēs neko jaunu Alūksnē nevaram izdomāt, tādēļ esošie ir jāsadala tā, lai pietiktu visiem – gan pašvaldības obligāto funkciju veikšanai, gan iedzīvotājiem.
– Kā paiet jūsu ikdiena, kādi ir darba pienākumi?
– Manā pārziņā ir diezgan plašs jautājumu loks. Esmu mēģinājis apzināt, kāda Alūksnē ir situācija kopumā ar nekustamajiem īpašumiem, akumulējot pie sevis visu ar to saistīto informāciju. Vēlos izveidot Alūksnes pašvaldības nekustamo īpašumu datu bāzi, ko pēc tam varēs izmantot visi, kam tas nepieciešams.
Gatavoju atbildes uz iedzīvotāju sūdzībām par dažādiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, par siltuma problēmām, kanalizāciju, notekūdeņiem un tamlīdzīgi. Esmu arī pilsētas domes deputāts, tāpēc uz to visu raugos arī kā deputāts.
Varu informēt, ka šopavasar tiks iztīrīti divi Alūksnes Lielo kapu dīķi, lai var piekļūt ūdenim. Ir doma iztīrīt arī akas kapu teritorijā. Nevar turpināties situācija, ka kapsētā nav pieejams ūdens. Turpinās Pilssalas tilta remontdarbi. Darbu pabeigšanas termiņš ir 1.maijs, bet atklāšanas pasākums būs 2.jūnijā. Mēs ceram, ka uz tilta atklāšanu atbrauks arī Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Tad būs arī plaša kultūras pasākumu programma. Gribam, lai alūksniešiem šis notikums paliek atmiņā. Tilta remontam ziedojumus vāc arī Alūksnes Novada fonds. Pieļaujam, ka šos līdzekļus varētu izmantot tilta izgaismošanai.
Pašlaik strādāju pie pilsētas nekustamo īpašumu attīstības programmas laika posmā līdz 2013.gadam, analizējot, kādas attīstības iespējas varētu būt katram īpašumam. Protams, tas būs mans subjektīvais viedoklis, bet, kad šī programma būs gatava, nodošu to izskatīšanai domes deputātiem un arī viņi varēs ieviest tajā savas korekcijas.
– Varbūt varat jau pastāstīt par kāda īpašuma vīziju?
– Manuprāt, objekts Rūpniecības ielā, kur atradās kādreizējais Rēzeknes PMK, ir perspektīvs. Alūksnes pašvaldības uzņēmums SIA “Alūksnes nami” ir apņēmies šo teritoriju sakopt. Manuprāt, nākotnē šajā vietā varētu atrasties ne tikai “Alūksnes nami”, bet arī SIA “Rūpe”. Jāņkalna ielā, kādreizējā Igauņu biedrības namā, nākotnē ir plānots rast telpas Alūksnes Bērnu un jauniešu centram un sabiedriskajām organizācijām. Kādreizējā ugunsdzēsēju depo ēka Pils ielā 58 nav apdzīvota sešus gadus. Pastāv iespēja, ka pašvaldība varētu iegūt šo ēku no valsts – tad mēs tur varbūt varētu uz laiku izvietot mākslas skolu. Tomēr būtu nepieciešama šīs ēkas pārbūve, jo tā ir tehnoloģiskā būve, kurā depo ir bijis daudzus gadus. Domāsim arī, kā apgūt laukumu pie stacijas, jo tas pašlaik netiek izmantots.
Vislabāk jau būtu, ja pašvaldības īpašumi kalpotu nemitīgi un nepārtraukti par labu pašvaldībai.
– Cik Alūksnes pašvaldībai ir nekustamo īpašumu?
– Diezgan daudz. Ir apmēram 30 nedzīvojamā fonda būves, kurās ir dažādas iestādes un skolas. Pašvaldībai pieder arī dzīvojamās mājas un dzīvokļi, ko varam izīrēt. Trakākais ir tas, ka visi pašvaldības īpašumi tiek izdalīti un kritiskās situācijās tai nav dzīvojamās platības, ko ierādīt. Ir jāatstāj dzīvojamais fonds neparedzētām situācijām, lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem.
Pašvaldībai pilsētā ir arī zeme. Perspektīvas teritorijas apbūvei ir pie Pleskavas ielas un gar Pils ielas malu uz slimnīcas pusi. Tiesa, zemes pilsētai nav daudz, bet tad, kad izveidos Alūksnes novadu, tās būs ļoti daudz. Zeme, tāpat kā jebkurš nekustamais īpašums, ir paredzēta to cilvēku interesēs, kas konkrētajā teritorijā dzīvo.
– Kā vērtējat valdības izstrādāto inflācijas apkarošanas plānu un to, kas tajā attiecas uz nekustamajiem īpašumiem?
– Dažādi. No vienas puses ir jāsaprot tas: ja tev ir nekustamais īpašums, tas tev uzliek zināmus pienākumus. Bieži vien cilvēkam ir īpašums, bet viņš neliekas par to ne zinis. Tad ir jāatrod līdzsvars starp vajadzību un realitāti. Ja cilvēkam to īpašumu nevajag, ja viņš nespēj to uzturēt, tad ir jāpārdod tam, kas to spēj. Skumji, ka laukos aizaug zemes platības cilvēkiem, kuriem ir atjaunotas īpašuma tiesības, bet viņi neliekas ne zinis par savu īpašumu. No otras puses: diemžēl mums ir piemēri, kad cilvēks tiek izputināts tādēļ, ka nodokļu slogs ir pārāk liels. Tāpēc, manuprāt, pirms ievieš maksu par nekustamajiem īpašumiem, tā vispirms ir ļoti rūpīgi jāizvērtē.
– Viens Nekustamo īpašumu nodaļas uzdevums ir organizēt pilsētas infrastruktūras saglabāšanu un attīstību. Kādas ieceres ir šajā jomā?
– Pašvaldība jau ir izsludinājusi iepirkumu, lai varētu sākt remontēt pilsētas ielas. Šim mērķim šogad varētu tērēt 80 000 līdz 90 000 latu. Ļoti sliktā stāvoklī ir Raiņa bulvāris – tur gribam atjaunot asfalta segumu, vispirms aizlāpīt bedrītes un pēc tam uzklāt plānu asfalta kārtu. Šādi remontēta iela kalpos 5 līdz 7 gadus. Remontēsim arī Latgales, Helēnas, Vidus, Dārza, Lielā Ezera, Ganību, Kārļa, Rūpniecības, Torņa, Tirgotāju ielu, cenšoties aizlāpīt ne tikai bedrītes. Arī pārējās pilsētas ielās tiks lāpītas bedrītes. Protams, visas vēlmes ierobežo finanšu līdzekļi. Centīsimies iegūt naudu ielu remontam arī no valsts. Domāsim arī par ietvju sakārtošanu.
Pieļauju, ka savulaik visā Latvijā ceļi un ielas netika pareizi asfaltēti, jo kādreiz bija grants segums, pakāpeniski to uzlaboja un vienubrīd noasfaltēja, labākajā gadījumā uzberot apakšā šķembas, bet neveidojot kārtīgu ceļa pamatu. Tagad šie ceļi un ielas “brūk kopā”, jo savu laiku ir nokalpojušas – tā ir arī Alūksnē.
– Kā, jūsuprāt, pilsētā varētu risināt dzīvojamā fonda problēmu?
– Vislabākais ir dot iespēju cilvēkiem būvēties. Pilsētā šim mērķim ir rezervētas zemes platības. Pašvaldībai trūkst dzīvojamās platības sociāli maznodrošinātiem iedzīvotājiem, tādēļ vajadzētu veidot mājas ar zemāku labiekārtotības pakāpi. Tajās varētu mitināties sociāli maznodrošinātāki cilvēki. Pilsētai ir jādomā arī par sociālās mājas veidošanu.
– Ko, esot Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatā, noteikti gribētu izdarīt, panākt?
– Centīšos maksimāli darīt visu, lai pašvaldības īpašumi tiktu apsaimniekoti, pilnībā izmantoti sabiedrības labā un netiktu aizlaisti postā. Lai šie īpašumi būtu sakopti un priecētu gan alūksniešus, gan pilsētas viesus. Gādāsim, lai sakoptu pils ansambli, tautas nama ēku, lai tas tiešām būtu tautas nams.
Diemžēl no Alūksnes aizplūst darbaspēks, bet par šo problēmu vairāk ir jādomā valstij. Viena mazpilsētu vīzija ir, ka Alūksne nākotnē būs vecu cilvēku un mazu bērnu pilsēta, jo vecvecāki paliek Alūksnē, vidējā paaudze būs citur, bet bērnus atstās Alūksnē pie vecvecākiem. Tomēr savu citviet nopelnīto naudu viņi tomēr ieguldītu mūsu pilsētā, tādēļ tā būtu sakopta.
