Ilzenes pagastam ir vairākas raksturīgas iezīmes.
Ilzenes pagastam ir vairākas raksturīgas iezīmes. Dažas veidojušās pirms Alūksnes rajona atjaunošanas, piemēram, seno līvu saistība ar Ilzeni, citas – pēdējo 40 gadu laikā, jo par plašiem un sakoptiem laukiem liecina tas, ka pagastā ir daudz kārtīgu zemnieku.
Ilzenes pagasta padomes projektu vadītāja Inese Pušpure vērtē, ka šie 40 gadi Ilzenei ir bijuši tādi paši kā visā valstī – brīžiem ar lielu uzplaukumu, ar dažādām reformām un pārmaiņām. Viņa uzsver, ka pagasta dzīvē nav svarīgi tikai šie 40 gadi, bet arī laiks pirms tam. Nenoliedzama ir Ilzenes saistība ar senajiem līviem.
“Žēl, ka arhīvos nav nekādu dokumentu par pirmspadomju laiku. Jāatzīst, ka arī par visnesenāko pagātni ir maz materiālu, bet par senākiem laikiem cilvēki labprātāk dalās atmiņās. Esam sākuši apzināt kultūrvēsturisko mantojumu, lai izveidotu brošūru par līviem. Ir dažādas teikas un nostāsti, kādēļ līvi devušies tik tālu prom no savām pamatapdzīvojamām teritorijām. Visticamāk, Ilzenē viņi ienākuši gar Gauju. Mūsu līvu dialekts atšķiras no Kurzemes līviem, daži pat uzskata, ka mums ir dienvidigauņu dialekts,” saka I.Pušpure.
Senākā līvu apdzīvotā vieta Ilzenē ir Mežslokas, kur tagad atrodas līvu senkapi un ir izveidota līvu piemiņas vieta. Daudzi vēl līdz pagājušā gadsimta vidum Ilzenes ģimenēs ir runājuši līvu valodā. “Līdz astoņdesmito gadu vidum bija dzīvi cilvēki, kas prata šo valodu. Septiņdesmito gadu vidū un beigās Tartu zinātnieki ir veikuši pētījumus, bijuši Ilzenē un tikušies ar šiem cilvēkiem. Arī mani vecvecāki zināja šo valodu, tādēļ atceros, kā pie viņiem šie zinātnieki bieži brauca,” stāsta I.Pušpure.
Viņa atklāj, ka līviem esot raksturīga spītība un ironisks skatījums uz dzīvi. Atmiņu stāsti vēsta, ka savulaik Zeltiņu skolā esot bijusi kāda skolotāja, kura, kad dusmojusies, ilzeniešus saukājusi par spītīgajiem lībiešiem.
“Grupa “Vizma” Alūksnes Novada fondā ir iesniegusi projektu, kas paredz sakārtot Sivecu svētavota vietu. Arī Siveci ir bijusi līvu apdzīvota vieta. Gribam apkopot arī stāstus par svētavotiem Ilzenē, pagastā vēlamies izveidot vietu, kur svinīgi uzvilkt mastā karogu – gan Latvijas, gan līvu karogu,” atklāj I.Pušpure.
Ciems un kolhozs – cieši līdzās
I.Pušpure norāda, ka savulaik Ilzenē bija divi centri – Čonkās un muižā. Jaunzemu ciemats sāka veidoties septiņdesmito gadu sākumā. Pirmā māja, ko tajā uzcēla, ir ēka, kur pašlaik atrodas pašvaldība un vairākas tās iestādes.
“Laikā līdz kolhozu likvidācijai ciema un kolhoza dzīve gāja ļoti cieši līdzās. Daudz kas notika nešķirami – piemēram, patērētāju biedrības veikalam vajadzēja vest preces, zvanīja kolhozu dispečeriem, kas norīkoja transportu. Toreizējie apstākļi un situācija cilvēkos radīja lielu kopības izjūtu – kopīgi strādāja, atpūtās, pasniedza apbalvojumus un prēmijas, notika dažādas savstarpējas sacensības. Jāuzsver, ka kolhozs “Ilzene” allaž bija starp pirmrindniekiem,” viņa saka.
Kopš 1981.gada kolhoza priekšsēdētājs bija Andris Apinītis – tolaik jaunākais kolhoza priekšsēdētājs valstī. Viņš ar savu novatorisko domāšanu ienesa jaunas vēsmas kolhoza un ciema dzīvē. Viņš izauklēja ideju par jaunas skolas celtniecību Ilzenē. 1987.gadā tās iemītnieki varēja sākt apdzīvot jaunās telpas.
“Astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmito gadu sākums raksturojams ar lielām pārmaiņām gan valstī, gan katra cilvēka personiskajā dzīvē – tā tas bija arī Ilzenē. Kad Latvija atguva neatkarību, daudzi ilzenieši devās uz barikādēm. Pašvaldība vēlas panākt, lai šie mūsu cilvēki saņemtu piemiņas medaļas,” stāsta I.Pušpure.
Īsteno nozīmīgus projektus
I.Pušpure vērtē, ka agrāk pašvaldības darbinieku darbs bija vieglāks – cik līdzekļu piešķīra, par tik visas funkcijas bija jāpilda. Tagad raksta projektus un cenšas piesaistīt pēc iespējas vairāk papildu līdzekļu. “Tādēļ novadu veidošana nemaz nav slikta, jo mazai pašvaldībai ar nelielu budžetu ir grūti nodrošināt visas prasītās funkcijas,” viņa uzskata.
Jāuzsver, ka ilzenieši ir čakli projektu rakstītāji, kas prot savām iecerēm gūt finansiālu atbalstu, piemēram, šogad par projekta līdzekļiem pagasta centrā taps skaista puķu dobe, pērn atjaunoja līvu piemiņas vietu. Ir iesniegts projekts par novadnieka Edvīna Andersona daiļrades izpēti, kas daļēji ir arī atbalstīts.
“Mākslinieks ir daudz veidojis grafikas darbu, tādēļ vēlējāmies izdot par viņu brošūru, kurā iekļauti grafikas darbi. Projekta gaitā mēs no Balvu muzeja atvedīsim gleznas, ko viņš darinājis, un piedāvāsim tās skatīt pagasta iedzīvotājiem,” atklāj I.Pušpure.
Ar Ilzeni saistāmi vairāku ievērojamu personību vārdi – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Aleksandrs Grīnbergs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Konstantīns Gutceits, Rūdolfs Maltenieks, Osvalds Zariņš, Oskars Brūns, Oskars Kārkliņš, dzejniece Aldona Atgāze, dzejnieks Arvīds Borincs, grafiķis Arnolds Dimiņš, aktieris grāmatveža, dzimtsarakstu, sociālā darbinieka pienākumi, bet tagad to dara atsevišķi darbinieki. Kopš atnācu uz Ilzeni, esmu jau vairākus rajonus pārdzīvojusi – Apes, Gulbenes, Alūksnes. Tagad būs Alūksnes novads. Bet kāda nozīme to veidot, ja lielākoties viss paliks pa vecam? Tikai tāpēc, lai papīrus pārtaisītu? Es kā dzīvoju Ilzenē, tā dzīvošu arī turpmāk,” viņa saka.
Kādreizējais kolhoza “Ilzene” priekšsēdētājs Andris Apinītis atzīst, ka savulaik kā jaunākais kolhoza priekšsēdētājs nejutās slikti, jo bija zināma patstāvība, varēja lemt un rīkoties. “Celtniecība arī bija mans hobijs, tādēļ ik pa diviem jauniem objektiem uzbūvējām. Jaunu skolu neļāva celt, tāpēc vienojāmies par bērnudārza būvniecību, bet beigās izrādījās, ka tur var izvietot skolu – un tad augstākstāvošie vairs nebija pret to,” atceras A.Apinītis.
Viņš vērtē, ka potenciālās iespējas Ilzenei bija lielākas, nekā šobrīd ir realizētas, jo saimniecība bija spēcīga un laba materiālā bāze. “Tādēļ šķiet, ka daudzas idejas varēja īstenot labāk, bet es tolaik šajā procesā vairs nepiedalījos. Tie, kas gribēja strādāt, ir to izdarījuši un attīstījušies. Lai veicas ilzeniešiem!” saka A.Apinītis.
Jādabū četri devītnieki
Ilzenes pašvaldības priekšsēdētājs 23 gadus bija Aldis Čirkste. Viņš atzīst, ka aizvadītais laiks bijis interesants, devis dzīves pieredzi, iemācījis izvērtēt, kas ir primārais, un saprast, ka nav vērts uztraukties par sīkumiem.
“Ir gājis raibi – visos laikos. Astoņdesmitajos gados pašvaldībai bija maz tiesību, pienākumu un līdzekļu. Pašvaldības priekšsēdētājam bija pašam jātiek ar daudz ko galā, piemēram, braucām pie nelabvēlīgajām ģimenēm. Savulaik biju arī partijas sekretārs, tādēļ man vajadzēja “karot pa divām līnijām”. Pirms tam kolhozā biju galvenais zootehniķis, līdz atradām Ievu Pētersoni, kas uzņēmās šos pienākumus un es tiku no šā amata atbrīvots,” atceras A.Čirkste.
Viņš atminas, kā agrāk notika vēlēšanas. “Toreiz visu darīja pašvaldībā. Braucām pa mājām, jo visi nevarēja atnākt uz pagastu. PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas vienugad iekrita februārī vai martā, tad aģitatori, braukdami pa mājām, apgāza zirga ragavas, jo paši arī bija iesiluši, un tad nu pa sniegu meklēja biļetenus. Runāja, ka urna nemaz neesot atrasta. Toreiz vajadzēja, lai būtu četri devītnieki – lai nobalso 99,99 procenti iedzīvotāju, bet bija pagastā tādi, kas nekad nevēlēja, un viņi bija rūpīgi jāaģitē. Tomēr dabūjām tos četrus devītniekus. Bet tagad labi ja nedaudz vairāk par 50 procentiem iedzīvotāju nobalso,” saka A.Čirkste.
Viņš vērtē, ka pagasta vadītājam ir jāprot sadzīvot ar iedzīvotājiem, lai viņi jūt, ka par viņiem kāds rūpējas. “Lai arī neesmu vairs priekšnieks, esmu pagasta padomes deputāts, tādēļ zinu, kas pagastā notiek. Uztrauc tas, ka daudzi iedzīvotāji strādā tikai gadījuma darbus, neveido pensijas kapitālu – ko tad viņi darīs vēlāk, nāks tikai uz pagastu pēc sociālajiem pabalstiem?” saka A.Čirkste.
***
Vēstures fakti
– 1967. līdz 1977.gads
* Sākotnēji Čonku pamatskola bija septiņgadīgā skola, vēlāk – četrgadīgā. Ilgus gadus skolas direktors un skolotājs bija Arvīds Pētersons.
* Apvienojās vairāki mazie kolhozi un izveidojās kolhozs “Ilzene”. Kolhoza priekšsēdētājs bija Mārtiņš Migla, kurš vienmēr organizēja kolhoza tehnikas skates. Kolhozam izveidojās sadarbība ar Veru kolhozu “Urvaste”.
* 1967.gadā Ilzenes ciemā atklāja jauno estrādi muižas parka teritorijā. 1969.gada rudenī tajā notika Vislatvijas partizānu salidojums.
* Darbojās daudzi pašdarbības kolektīvi, notika kultūras pasākumi. Darbu sāka Ilzenes ciema sieviešu padome, viņām bija jāpilda funkcijas, ko tagad pagastos veic sociālie darbinieki un bāriņtiesas. Ir veikts apkopojums, ka iedzīvotājiem jau mājās ir elektrība, televizori, veļas mašīnas, motocikli.
– 1977. līdz 1987.gads
* Ilzenes tautas namā turpina darboties daudzi pašdarbības kolektīvi, tostarp lauku kapela, bērnu deju kolektīvs. Kultūras dzīvi pagastā vadīja Gunta Dipāne.
* Kopš 1971.gada kolhoza “Ilzene” priekšsēdētājs bija Uldis Teterovskis. Šajā desmitgadē paaugstinājās kolhoznieku darba samaksa, daudzi jaunieši kā kolhoza stipendiāti mācījās augstākajās vai vidējās mācību iestādēs, lai pēc tam atgrieztos dzimtajā pusē. “Ilzenes” kolhozs kā vieni no pirmajiem sāka ražot skābbarību, tika uzcelts siena – miltu cehs.
* Ciema padomē izglītības, kultūras un darba komisiju ilgus gadus vadīja skolotāja Skaidrīte Kazaine, kas bija arī aktīva sabiedriskās dzīves veidotāja. Rīkoja zelta un sudrabkāzu pāru pasākumus, arī Bērnības un Pilngadības svētkus. Šajā laikā tautas nams atradās Ilzenes muižas pilī.
* Kopš 1981.gada kolhoza priekšsēdētājs bija Andris Apinītis. Bija laba sadarbība ar Rīgas rūpnīcām “Komutators”, “Gauja”. Astoņdesmitajos gados Ilzenē bija divi veikali, divas pienotavas, divas pasta nodaļas. Ciema padome un bibliotēka no muižas pārcēlās uz telpām Jaunzemu centrā.
– 1987. līdz 1997.gads
* Ilzenes ciems atguva sākotnējo nosaukumu Ilzenes pagasts. Darbu sāka jaunā skola – bērnudārzs, tagadējā Ilzenes pamatskola. 1988.gada Ziemassvētkos atklāja jauno Ilzenes tautas namu.
* Līdz 1990.gada augustam kolhozu vadīja A.Apinītis, kas bija ievēlēts arī Augstākajā Padomē un piedalījās balsojumā par Latvijas neatkarību. 1989.gadā nodibinājās pirmās zemnieku saimniecības. Ilzene ir pirmā, kurā eksperimentālā kārtā aizsākās privatizācijas process. Deviņdesmito gadu sākumā nodibinājās sešas kooperatīvās sabiedrības, līdz mūsdienām pastāv tikai “Amatnieki”.
– 1997. līdz 2007.gads
* 1997.gadā Ilzenes skola svinēja 10 gadu jubileju, bet 2003.gadā Čonku pamatskola atzīmēja simtgadi.
* Līdz 2003.gadam vēl strādāja paju sabiedrība “Ilzene” un slaucamo govju komplekss “Grīvas”.
* Ilzenes bibliotēka pārceļas uz jaunām telpām, tajā ir pieejams internets. Kopš 2005.gada rudens darbojas Ilzenes pagasta sieviešu iniciatīvas grupa. 2005. un 2006.gadā ir atbalstīti pašvaldības projekti. Ir atjaunota līvu piemiņas vieta. 2006.gadā atklāts piemiņas akmens novadniekam Viktoram Ķirpam.
* Ir vairākas spēcīgas zemnieku saimniecības: “Sapnīšos”, “Paipalās” un “Riekstiņos” audzē graudaugus, “Madaras” un “Siveci” nodarbojas ar piena lopkopību.
