Svētdien Alūksnes tautas nama teātra “Slieksnis” dalībnieki atgriezās no XI Latvijas amatierteātru salidojuma Jēkabpilī, kur vienkopus pulcējās vairāk nekā 90 teātru kolektīvi no visas Latvijas.
Svētdien Alūksnes tautas nama teātra “Slieksnis” dalībnieki atgriezās no XI Latvijas amatierteātru salidojuma Jēkabpilī, kur vienkopus pulcējās vairāk nekā 90 teātru kolektīvi no visas Latvijas.
Latvijas amatierteātru kolektīvi šādos salidojumos tiekas reizi četros gados, tāpēc tie kļūst par grandioziem teātra svētkiem, kad satiekas režisori, aktieri, jaunie un vairs ne tik jaunie amatierteātru kolektīvu dalībnieki.
Minētais Alūksnes tautas nama teātris “Slieksnis” bijis dalībnieks visos vienpadsmit jau notikušajos amatierteātru salidojumos. Kā izstāstīja Alūksnes tautas nama teātra “Slieksnis” režisore Daiga Bētere, šis salidojums izcēlies ar savu organizatorisko pusi, kas ļauj trīs dienu ilgušo salidojumu pielīdzināt perfektam pulksteņa mehānismam, kad viss notiek bez stresa, ar absolūtu mieru un nepārtrauktā kustībā.
Par šī salidojuma simbolu tika izvēlēts zvans, tāpēc tā norise tika atklāta ar zvanu skaņām, kad sava teātra ierašanos iezvanīja katra kolektīva pārstāvis ar dalībnieka pazīšanās zīmes vietā izmantojamo kaklā karināmo zvaniņu.
Savu kulmināciju iezvanīšana sasniedza brīdī, kad, pasākuma galvenās režisores Intas Ūbeles aicināti, sazvanījās pirmā amatierteātru salidojuma dalībnieki, mirkli vēlāk tiem piebiedrojās otrā salidojuma dalībnieki, līdz beigās savus zvaniņus lietā lika XI Latvijas amatierteātru salidojuma dalībnieki.
Lai gan Alūksnes tautas nama teātra “Slieksnis” dalībnieki nebija starp tiem, kas uz salidojumu ieradās ar savām izrādēm, Daiga Bētere atzīst, ka šoreiz salidojums bijis tik pārsātināts ar notikumiem, ka šoreiz bez izrāžu rādīšanas palikušie teātru kolektīvi bijuši tikai ieguvēji, jo tas ļāvis rimtā mierā baudīt teātra svētku gaisotni un vērot citu kolektīvu sniegumu.
Interesanta bijusi arī dalībnieku modināšana sestdienas un svētdienas rītā, kas turpināja salidojuma simbola aktualizēšanu, ļaujot kā agrākos laikos mosties ar zvanu skaņām. Saistošu salidojuma norisi veidoja arī daži mīmi, kas pavisam neuzbāzīgi sasaistīja visa pasākuma norisi vienā veselumā, atgādinot par jau minētā salīdzinājuma ar pulksteņa mehānismu un visa salidojuma gaitas vienojošo elementu – nepārtraukti rimto kustību.
Iespēja prezentēt savu kolektīvu un iepazīt citus atbraukušos kolektīvus tika dota salidojuma otrās dienas vakarā, kad notika teatralizēts gājiens. Savukārt trešajā dienā pie godināšanas tika paši teātru režisori, kā arī tie kolektīvu dalībnieki, kas darbojas kādā amatierteātru kolektīvā vairāk nekā 30 gadus.
