Gaujienas J.Vītola muzeja “Anniņas” estrādes stāvās nogāzes augšējās malas stiprinājumu veic ar Kultūrkapitāla fonda un pašvaldības finansiālu atbalstu.
Gaujienas J.Vītola muzeja “Anniņas” estrādes stāvās nogāzes augšējās malas stiprinājumu veic ar Kultūrkapitāla fonda un pašvaldības finansiālu atbalstu. Sākts īstenot Inetas Riepnieces projekts, kas turpina muzeja apkārtnes un Pils parka teritorijas labiekārtošanu.
“Notekūdeņi no Gaujienas pils jumta un pagalma plūst lejup pa stāvo nogāzi un izskalo dolomīta stiprinājumus. Projektā ir paredzēts sakārtot lietus ūdeņu novadīšanas sistēmu. Tiesa, līdz Jāzepa Vītola Mūzikas dienām pagūs tikai nostiprināt nogāzes augšējo malu, lai novērstu bīstamo situāciju, bet pēc svētkiem varēs veikt rakšanas darbus un ierīkot drenāžu ūdens novadīšanai. Tad notekūdeņi vairs nevarēs izskalot nostiprināto dolomīta mūri,” skaidro projekta vadītāja I.Riepniece.
Kultūrkapitāla fonds piešķīra 1600 latu materiālu iegādei, turklāt jāņem vērā, ka cementa un kaļķu cena ir augusi gandrīz divas reizes. “Kādreiz maisā bija 50 kilogrami cementa, bet tagad ir 40 kilogrami. Toties cena ir dubultojusies,” secina amatnieks Juris Palmbahs. Viņš ir dolomīta mūrējumu restaurācijas speciālists, tāpēc viens veic šo darbu. Fonda atbalsts iegūts, jo notekūdeņi bojā arī pašu Gaujienas pili. Tomēr lielu daļu finansējuma nākas segt no Gaujienas pagasta padomes budžeta līdzekļiem.
I.Riepniece norāda, ka šajā projektā varēs nostiprināt tikai daļu dolomīta nogāzes. Tā stiepjas vēl tālāk, bet padomju varas gados veiktie stiprinājumi ir sabrukuši. “Cenšamies izpētīt, kas ir vēsturiski saglabājies muižas ansamblī, lai to saglabātu. Pašlaik firma “AIG” veic mākslinieciski arhitektonisko izpēti klēts ēkai,” stāsta I.Riepniece. Klēts ēka pārbūvēta par dzīvojamo māju, bet tajā ir saglabājies plašs vestibils, kurā ir vinčas rats smagumu celšanai. Vai ir arī kādi interjera būvelementi, rādīs izpēte. Šajā ēkā dzīvojošie vēlas jaunus logus. Vispirms jānoskaidro, vai tie nav oriģinālie, jo rūšu sadalījums ir līdzīgs blakus esošajai ēkai. Tad varēs lemt, restaurēt vai mainīt logus. Protams, šajā ēkā nekad nevarēs likt plastmasas logus.
Par devumu kultūras mantojuma saglabāšanā I.Riepniece bija ieteikta apbalvošanai ar Kultūras mantojuma gada balvu. Kad pirms 20 gadiem Ineta sāka strādāt Gaujienā par arhitekti, viņa vēlējās, lai viss apkārt būtu skaisti. To pašu viņa vēlas arī tagad. “Daba ir parūpējusies par skaistu ainavu, barons Vulfs gādājis, lai būtu iestrādes arhitektūrā. Atliek to novērtēt un prast izmantot mūsdienu vajadzībām,” atzīst I.Riepniece.
