Līdz ar jauno gadu mainīta mākslas un mūzikas skolu izglītojamo finansēšanas struktūra. Turpmāk no valsts budžeta tiek finansēts skolēnu skaits, kas noteikts ikgadējā Kultūras ministrijas valsts pasūtījumā, bet pārējo skolēnu izglītošanu turpina apmaksāt izglītības iestādes dibinātājs – pašvaldība vai juridiska persona. Par izmaiņām finansējuma piešķiršanā lēma deputāti Apes novada domes janvāra sēdē.
Apes novada domes izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe informēja, ka šogad finansējums tiek piešķirts nevis simtprocentīgi visiem skolēniem kaut kādā apmērā, bet daļai no skolēniem pilnā apmērā, līdz ar to pārējie mūzikas un mākslas skolas audzēkņi jāfinansē no pašvaldības budžeta. “Datubāzē šobrīd ir informācija par 65 audzēkņiem, kas ir Gaujienas mūzikas un mākslas skolas skolēni, līgums paredz finansēt 52. Tātad 13 skolēni jāfinansē no pašvaldības līdzekļiem,” skaidro G.Ļuļe.
Bagāts novads!
Šādai finansējuma sadalei iebilda deputāts un Trapenes pamatskolas direktors Aivars Maltavnieks. “Veidojas paradoksāla situācija. Varam jau sataisīt izglītības programmas ļoti daudz, nedomājot, ir jēga vai nav. Varbūt programmā mācās tikai viens bērns. Gribētu redzēt, kam konkrēti šī pašvaldības nauda aiziet. Varbūt veidojas situācija, kad dodam naudu bērnam, kas nemaz nav mūsu pašvaldībā deklarēts bērns, un mēs tikai sponsorējam. Uzskatu, ka šī nauda labāk jādod kādam deju kolektīvam vai citam pulciņam, kur bērnu vairāk, vispārizglītojošā skolā,” pauda A.Maltavnieks. Viņš arī noskaidrojis, ka Alūksnes mūzikas skolā šādas situācijas nav – naudas esot pietiekami un pašvaldība neko nedod. “Esam bagāti cilvēki. Bagāts novads!” viņš atzina.
Izpilda noteikumus
G.Ļuļe skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumos šobrīd diezgan precīzi paredz, ka 80 % skolēnu finansē valsts un 20 % finansē pašvaldība. “Ja pašvaldība šogad šos 20 % nefinansē, tad nākamajā mācību gadā no valsts finansējamais bērnu skaits tiek attiecīgi noteikts 80 % apmērā no šogad finansēto bērnu skaita,” atzina G.Ļuļe.
Apes novada pašvaldības piešķirtajā naudā iekļauti tikai divi kritēriji: mācību programmas realizācija un kvalitātes piemaksa. Pašvaldība nepiemaksā 13 % par papildu pienākumu veikšanu, kā tas ir no valsts piešķirtās mērķdotācijas finansējuma. “Jau vispārizglītojošajai izglītībai naudas nepietiek, esam ierobežoti, bet profesionālās ievirzes izglītībai, kura nav obligāta, naudu dodam. Es arī savā skolā varu izdomāt diezin kādas programmas, bet man nav finansējuma un turos rāmjos. Strādāju ar naudu, kas ir,” pauda A.Maltavnieks.
Lēmums tomēr tika pieņemts. No Apes novada domes astoņiem deputātiem septiņi balsoja “par”, bet A.Maltavnieks balsojumā atturējās.
