Katrai tautai ir sava mentalitāte, ar to saskaņā veidojas paradumi un tradīcijas. Latviešiem pēc Miķeļiem sākas Dieva dienas, Dievaines jeb veļu laiks.
Katrai tautai ir sava mentalitāte, ar to saskaņā veidojas paradumi un tradīcijas.
Latviešiem pēc Miķeļiem sākas Dieva dienas, Dievaines jeb veļu laiks. Tas ir mirušo piemiņas laiks. Latviešu tautai tas norit klusu – ar svecīšu vakariem kapos, kavējoties atmiņās, pārskatot fotoalbumus klusumā, mierā pie iedegtām svecēm. Veļu laikā vajagot mīklas minēt, lai neesot aizmāršīgs. Tā paiet tumšie vakari, un pienāk Mārtiņdiena.
Pirms runāju par Mārtiņdienu, vēlos izteikt arī savu viedokli par Helovīniem.
Ir labi, ja cilvēks interesējas par citu tautu kultūru un tās tradīcijām. Būtu jauki, ka jaunieši Helovīndienas nozīmi mācītos izprast organizētā pasākumā, kas norit, piemēram, Bērnu un jauniešu interešu centrā vai, piemēram, kā tas ticis organizēts Virešos Brīvā laika skolā ar atrakcijām un spoku stāstiem. Erudītu pulciņā varētu iegūt vairāk zināšanu par Helovīndienu un par Mārtiņdienu.
Helovīna svētki tika rīkoti arī Alūksnes pilsētas bibliotēkā, kur noslēgumā dāvanā bijušas konfektes. Domāju, ka varētu pieņemt Helovīndienu kā citas tautas atzīmējamu dienu, bet nepieļausim veļu klusajā laikā bērnu klaiņošanu un ubagošanu pa mājām. Ja klaiņotājus nepieņemsim un durvis vaļā nevērsim, arī šis netikums ar laiku izzudīs. Saviem bērniem konfektes varam nopirkt paši.
Kas tad ir Mārtiņdiena? Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi (10.novembrī) iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Tas ir laiks, kad jābeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Ar Mārtiņiem beidzas pieguļas laiks, arī lopus vairs nelaiž ganos. Mārtiņi ir bagātā laikā, tāpēc galds ir bagātīgi klāts, netrūkst ēdienu un dzērienu: vistas un cūkas gaļa, pīrāgi, baltmaize, kaņepju sviests, mizā cepti kartupeļi, putraimdesas, biezpiens, rauši. Mārtiņa pārziņā ir bites, tādēļ galdā ir medus.
Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Pieminami vēl daži maskoto ļaužu apzīmējumi – čigāni, kaldneiki, kaladnīki (Latgalē), buki (Nīcā, Rucavā), pelnu āži (Vidzemē), vecīši, ķēmi, spokstiņi, ķekatas, ķekatnieki (Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē), stāvmači, miežu vilki, mājas gariņi, suselnieki. Agrāk maskojās tā, lai nepazītu, pārvērta ārējo izskatu un balsi. Tātad maskā cilvēks it kā ieguva jaunu esības veidu, pārtapa, mantoja citu dvēseli, pārvērzdamies par dzīvnieku vai cilvēku. Maskas saistītas ar auglības kultu. Populārākās maskas: Lācis, Kaza, Zirgs, Āzis, Vilks, Gailis, Dzērve, Labības statiņš, Nāve, Velns, Garā sieva, Čigāns, Čigāniete un citi.
Ķekatniekiem bija kāds vecākais – budēļu tēvs ar budēļu māti, kas ievadīja sarunas ar saimniekiem. Tika uzsākta ķekatnieku dziesma. Skaitīja tautas dziesmas, ticējumus, gāja rotaļās, dejās. Ķekatnieki, zinādami, kas katrā sētā ir slikts un kas labs, vainīgos norāja un pamācīja, kā dzīvot tālāk. Ķekatnieki pārstaigāja kaktu kaktus, pārlūkodami kārtību – malkai jābūt sacirstai, istabai uzkoptai, slinkumam nebija vietas. Lai saime veselīga un stipra, visus pēra ar budēļu rīksti. Saimnieki gādā, lai atnākušie mārtiņbērni, budēļi, ķekatas, čigāni varētu priecāties un mieloties līdz ar mājiniekiem.
Latviešu tradicionālo kultūru jeb tautas folkloru mācām arī bērnudārzā. Folkloras tradīcijas, ko parasti pārmanto mutvārdu ceļā, ļauj saglabāt etniskās grupas savdabību un neatkārtojamību.
9.novembrī pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” bērni ar Mārtiņdienas koncertu ciemojās pie Alūksnes pansionāta ļaudīm. Dziedājām dziesmas, minējām mīklas, ieklausījāmies ticējumos. Neiztikām arī bez senās latviešu tautas rotaļas “Podu māte”. Sagatavošanas grupas bērni rādīja uzvedumu “Eža jaunais katliņš”, kurā rosījās Lapsa, Lācis, Zaķis un Ezis.
Dejās “Plaukstiņdancītis”, “Iemāci dziesmiņu”, “Sēņotāji” un citās mazo bērnu raitais dejas solis iepriecināja un piepildīja klātesošo sirdis. Veco ļaužu un arī bērnu sejās uzplauka prieks. Bērni pēc koncerta dāvanā saņēma lielu tūtu ar konfektēm.
Koncertam bērnus sagatavoja skolotājas: Inga Krasta, Dace Stopniece, Skaidrīte Melne, Marika Sināte, Daiga Jaunzema. Paldies pansionāta darbiniekiem par sadarbību! Paldies skolotājām, kas ar lielu atdevi māca bērniem svinēt latviešu tautas svētkus! Prieks visiem par labi padarītu darbu. Cienīsim savas latviešu tradīcijas!
