Mednieku kluba “Gaujmala” valdes priekšsēdētājs Ritvars Stūrītis var lepoties ar stirnu buku ragu trofejām, kā arī ar divu meža kuiļu ilkņiem.
Mednieku kluba “Gaujmala” valdes priekšsēdētājs Ritvars Stūrītis var lepoties ar stirnu buku ragu trofejām, kā arī ar divu meža kuiļu ilkņiem. Ragu ir krietni daudz, bet tikai divi ir medaļu vērti.
“Kad neesmu darbā, tad esmu mežā. Tas nozīmē, ka vismaz trīs dienas nedēļā eju medībās. Man patīk sēdēt torņos uz gaidi. Šovasar esmu nomedījis skaistu stirnu āzi, vispār cenšos medīt tādus. Varbūt tas nav pareizi, bet atļauju buku medīšanai ir maz -mūsu kolektīvam tikai astoņas. Turpretim stirnu ir daudz,” stāsta R.Stūrītis.
Par trofejām – četras medaļas
Par stirnu āžu ragiem viņš saņēmis sudraba un bronzas medaļu. Vairāki ir tuvu bronzas medaļai, arī šovasar nomedītā buciņa, tomēr paliek vien skaista trofeja bez augstāka vērtējuma. Toties abu meža kuiļu ilkņi ir ieguvuši attiecīgi sudraba un bronzas medaļu. Pēc viena varenā kuiļa nošaušanas radusies bīstama situācija. Kad Ritvars tam tuvojās ar nazi, kuilis pagriezās pret viņu, nošņācās un … izlaida garu. “Atlēcu apmēram divus metrus, pats to nemaz nemanot,” atceras R.Stūrītis.
Lūsēna āda pie sienas liecina, ka tas ir bijis vēl mazs kaķēns. Tomēr tieši to Ritvars atzīst par savu dižmedījumu. “Lūsis ir katra mednieka sapnis, turklāt tā bija vienīgā reize, kad mežā esmu redzējis lūsi. Tiesa, katru sezonu kāds viņus kaut kur mana, jo mūsu teritorijā visu laiku ir kādi trīs lūši. Mēģinām nomedīt, bet parasti mūs piemāna,” secina mednieks. Klubā ir 11 mednieki, bet dzinējmedībās parasti piedalās astoņi.
Sastopot lāci, būtu šokā
Tiesa, ar lielākiem zvēriem Gaujienas un Virešu pusē tā nu ir, kā ir, jo “Gaujmalās” mednieku platība nav liela – apmēram 4000 hektāri. Turklāt puse ir krūmi un lauki. “Mūsu teritorijā nav nopietnu briežu buļļu. Kad braucu uz Kurzemes pusi, tad redzu, ka tur briežu ir tik daudz kā mums stirnu. Aļņi ir, bet tie parasti ir pie kaimiņu – Valkas rajona robežas Zvārtavas pusē. Turklāt varam medīt tikai vienu,” saka R.Stūrītis.
Viņš atzīst, ka gribētu nomedīt skaistu briežu bulli. Tiesa, nav pārliecības, ka šo sapni izdosies īstenot. Ritvars domā, ka katru nedēļu šajā medību teritorijā ienāk lācis, bet tā pastāvīgā dzīvesvieta ir Valkas rajonā. “Mums ir robežas ar šo apvidu, tāpēc lācis regulāri nāca uz mūsu barotavu ēst auzas. Tiesa, nekāds gigants tas nav. Izdevies ķepaini nofotografēt, kad tas mielojas ar auzām,” norāda R.Stūrītis. Viņš ir redzējis tikai lāča pēdas. Ja gadītos sastapt ķepaini, tad, protams, būtu šoks.
Meža cūkas mielojas ar kviešiem
Šobrīd saimnieki aicina medniekus atšaut meža cūkas, kuras posta kviešu sējumus. To ir gana daudz, bet nomedītas ir četras. “Pats esmu nomedījis vienu meža cūku,” saka Ritvars. Viņš to nomedīja, kad gaidīja parādāmies stirnu āzi. “Ja četratā aizbraucam vakarā uz stirnu medībām, tad noteikti redzēsim arī meža cūkas. Man tās gāja garām šāviena attālumā. Tiesa, cūka nebija sevišķi liela – pērnā gada, svēra vairāk nekā 40 kilogramus,” skaidro R.Stūrītis. Viņš secina, ka tagad meža cūkas var redzēt agri, jo tās ir maz traucētas. Vēl saulīte nav norietējusi aiz meža, kad cūkas ir klāt.
Lai gan saimniekiem tas nepatīk, R.Stūrītis saudzē meža cūku mātes. “Neko darīt! Cenšamies saglabāt zvērus savā mežā. Neizmantojām pat iespēju, ka meža cūku medības varēja atsākt no 1.maija. Tiesa, no 30 cūku bara nomedī tikai vienu, pārējās aiziet,” atzīst mednieks. Protams, nākamajā dienā tās nenāks vairs mieloties tajā pašā vietā. Bet kad? To nevar paredzēt, jo cūkas neregulāri izvēlas laukus, kur mieloties. Interesanti, ka Gaujienā un Virešos, kur ir kluba medību platības, līdz šim neviens nav žēlojies par meža cūku izpostītiem kartupeļu laukiem. “Acīmredzot nav nomaļu kartupeļu lauku. Cik tad tur pie pašas mājas iestāda? Droši vien tāpēc neviens nav sūdzējies,” spriež mednieks. Viņš uzskata, ka nav lielas vajadzības skriet medīt meža cūkas. Kad sākas stirnu medības, tad reizē izņem atļaujas.
