Svētdien Apē risinājās Miķeļdienas gadatirgus, kurā ikviens varēja iegādāties gan šāgada ražu un stādus, dzert topinambūru kafiju, gan nopirkt siltas zeķītes, zābaciņus vai jaciņu ziemai.
Svētdien Apē risinājās Miķeļdienas gadatirgus, kurā ikviens varēja iegādāties gan šāgada ražu un stādus, dzert topinambūru kafiju, gan nopirkt siltas zeķītes, zābaciņus vai jaciņu ziemai.
Paralēli pirkumu veikšanai varēja baudīt arī saturīgu kultūras programmu, par ko gādāja gadatirgus organizatori – Apes tautas nams sadarbībā ar Apes tūrisma informācijas centru.
Gadatirgu apciemoja arī Ķencis (Dzidra Kuzmane) no Jaunpiebalgas un Trīne (Edīte Dauškane). Viņi gādāja par tirgus jautrību kopā ar deju kopas “Poga” dejotājiem no Stāmerienas pagasta un Apes pūtēju orķestri. Trīne, kā jau būdama kāra uz puišiem, bija ļoti priecīga redzēt Ķenci, kas izrādījās vecpuisis un nemaz ne tik viegli pierunājams, lai arī Trīne bija kārtīgi uzpucējusies.
Apes tirgus laukums svētdien bija pulcinājis ļoti daudzveidīgus tirgotājus. Netrūka keramikas darinājumu, zāļu tēju, mājās brūvēta alus, ābolu, dzērveņu, gaļas, sīpolpuķu, pašu adītu cimdu un zeķu, skujeņu stādu, cidoniju sulas, bioloģiski audzētu dārzeņu, trušu, aitu, cūku un daudz kā cita. Visi tirgotāji, kuriem “Alūksnes Ziņas” apjautājas, kā sokas andele, atzina, ka tirgus ir ļoti jauks, pircēji – smaidīgi, laipni un dāsni. “Alūksnes Ziņas” novēroja, ka liels pieprasījums bija pēc gaļas izstrādājumiem, arī pašmāju cidoniju sula ātri vien tika izpirkta. Arī citiem tirgotājiem veicās labi un – kā nu ne, ja gadatirgus dienā saulīte staigāja pa zemes virsu!
Tirgus apmeklētājiem bija ekskluzīva iespēja nobaudīt pat topinambūru kafiju un iegādāties pašus topinambūrus.
(Turpinās no 1.lappuses)
Topinambūru audzētāji apenieši Aivars Dzenītis un Nora Pirktiņa no zemnieku saimniecības “Purakalni” atzina, ka cilvēki ne vienmēr prot novērtēt šī mazā dārzeņa veselīgumu.
“Cilvēki zina dūņu, sērūdeņu vannu veselīgumu, bet to, ka arī veselīgā topinambūru vannā var iet, nezina. Topinambūri ir jāgriež, jāizžāvē un jāliek vannā, jo topinambūrs izvelk no cilvēka organisma sāļu izgulsnējumus. Topinambūri ir ļoti ieteicami diabētiķiem, tos var lietot arī salātos, sarīvējot un pieliekot krējumu vai majonēzi. Turklāt topinambūru nav grūti audzēt, jo tas strauji vairojas un tos var rakt arī pavasarī. No topinambūriem var pagatavot arī garšīgu kafiju – tos nomazgā, izžāvē, sagrauzdē un tad samaļ. Iesakām izmēģināt,” viņi stāsta.
Zemnieku saimniecība “Ķikuti” no Smiltenes tirgoja savā saimniecībā ražotu un spiestu cidoniju sulu, kurai Apes gadatirgū bija liela piekrišana. Kaspars Klāviņš no Cēsu rajona tirgū piedāvāja sivēnus un atzina, ka tirgošanās sokas labi, jo notirgoti tika vairāk nekā desmit sivēni. Viņš atzina, ka uz gadatirgiem bieži nebrauc, bet Apes lauku konsultantes aicinājumam nespēja atteikt. Annas pagasta zemnieku saimniecības “Lejiņas” īpašniece Iveta Jogure uz Apes gadatirgu bija atvedusi septiņas trušu šķirnes, rudens ābolus, burkānus, pētersīļus, sīpolus, trīs krāsu tomātus, 30 šķirņu pupiņas, kas visi audzēti bioloģiskā saimniecībā.
“Interesanti, ka tomātus cilvēki nepirka ēšanai, bet lai iegūtu sēklas nākamajam gadam. Tādēļ daudz pirka tomātus, izpirka visus sīpolus un daudzus trušus,” saka I.Jogure. Bet apenietis Jānis Oplucāns gadatirgū piedalījās pirmo reizi un piedāvāja nopirkt aitas. Viņš atzina, ka daudzi pircēji par tām izrādīja interesi.
Alūksniete Brigita Morozova tagad dzīvo Valgā (Igaunija) un vada savu uzņēmumu SIA “Elēna”, bet labprāt izmantoja iespēju piedalīties Apes gadatirgū. Viņa piedāvāja dažādus adījumus – gan ar rokām darinātus, gan ar mašīnu adītus. “Valgā esmu iekārtojusi veikaliņu, kurā tirgoju adījumus. Tos veikalam sarūpē alūksnieši, smiltenieši, valcēnieši un rīdzinieki. Bet pati adu zeķes un zīdaiņu čībiņas,” stāsta B.Morozova.
Arī apeniete Ieva Kubuliņa tirgus apmeklētājiem piedāvāja iegādāties pašas adītas zeķes. “Es uz gadatirgiem dodos jau vairākus gadus. Apē tirgošanās veicās labi. Pati adu jau sen – kopš sevi atceros. Tas man ir mīļš vaļasprieks,” atklāj I.Kubuliņa.
Gadatirgus laikā sumināja arī Apes pašvaldības konkursa par sakoptākajām sētām uzvarētājus. Viņus visus Ķencis un Trīne aicināja pie Ķenča zirga ratiem izlozēt savu balvu, kur laimēt varēja dažādas saimniecībā noderīgas lietas. Izvērtējot mājas pilsētas teritorijā, par skaistākās sētas saimniekiem komisija atzina Aldu un Valdi Kalekaurus, bet, izvērtējot mājas lauku teritorijā, skaistākās sētas balvu saņēma Ilzītes Kārkliņas ģimene. Sumināja arī vienu no astoņiem apeniešiem, kas ieteica sētas apbalvošanai. Šeit izlozes kārtībā balvu saņēma Siliņu ģimenes kaimiņi no Avotu ielas. Bet Ķencis dāvināja maizes kukulīšus un vēlēja, lai šā konkursa tradīcijas aug augumā, jo skaistuma nekad nav par daudz.
Spēcīgākajiem vīriem bija iespēja piedalīties Apes sporta darba organizatores Aijas Latikas sarūpētajās atrakcijās, piemēram, graudu maisu nešanā. Bet bērni varēja cept kartupeļus ugunskurā.
Kā ierasts, gadatirgū neiztikt arī bez umurkumura. Šogad tam nedaudz citādāk nekā iepriekšējos gados tika sarūpētajas jaukas dāvaniņas. Apes tautas nama direktore Ilva Sāre priecājas, ka ļoti atsaucīgi bija Apes uzņēmēji, kas finansēja šo jauko izdarību.
“Liels paldies SIA “Brants” īpašniekam Mārim Brantam, SIA “Corner MT” īpašniekam Madaram Tjukšam, Edgaram Strautam, Aivim Līvam, Guntim Zvejniekam par smaržīgajām pirtsslotām, Aelitai Apinei, skaistumkopšanas salona “Ieva” īpašniecei Benitai Bunkovskai par dāvanu kartēm, SIA “Grūbe Hidro” īpašniekiem Artūram Dukulim un Dzintaram Raibekazam par lielisko foreli. Paldies jums visiem, ka palīdzējāt veidot šos svētkus!” saka I.Sāre.
