Šeit visi sanākam kopā bez ponta, bez izlikšanās tādi, kā esam, jo kādam, kas kaut kur aiz horizonta, mēs savas gaišākās domas nesam.
Šeit visi sanākam kopā bez ponta,
Bez izlikšanās tādi, kā esam,
Jo kādam, kas kaut kur aiz horizonta,
Mēs savas gaišākās domas nesam.
Neviens nevar pateikt, kā viņiem tur klājas –
Tā saucamā paradīzē vai ellē.
Vai labie tur līksmo un sarunājas,
Bet sliktie skumji kā mūki cellē?
Vai vērts par mirušiem ilgstoši sērot
Un ziedus vairāk kā dzīvajiem veltīt,
Ja ticam, ka viņi mūs mēro un vēro,
Kamēr saule šo zemi spēj zeltīt?
Ne katram esot savs sargeņģelis,
Tā šodien apgalvo zintnieki viedi.
Lai paliek vien kapos pat labestīgs velis,
Bet mēs iesim tālāk pa ierasto sliedi.
