Vasara ir laiks, kad gribas atpūsties, nevis domāt par nepadarītiem darbiem. Tomēr tiem, kas līdz šim tā arī nav paspējuši savu dzīvokli privatizēt, vairs nav laika snaust – dokumentus dzīvokļu privatizācijai var iesniegt tikai līdz 31.augustam.
Vasara ir laiks, kad gribas atpūsties, nevis domāt par nepadarītiem darbiem. Tomēr tiem, kas līdz šim tā arī nav paspējuši savu dzīvokli privatizēt, vairs nav laika snaust – dokumentus dzīvokļu privatizācijai var iesniegt tikai līdz 31.augustam.
Steidzami jāpieņem lēmums
Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas stāsies spēkā 1.jūlijā, paredz, ka dzīvojamo māju privatizācijas pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš ir 31.augusts, un turpmāk tas netiks pagarināts. Tas nozīmē, ka tiem, kas dzīvojamo māju privatizācijas procesa gaitā ir saņēmuši privatizācijas paziņojumus un vēl līdz šim brīdim nav izlēmuši, privatizēt savu dzīvokli vai ne, ir atlicis pavisam īss laika sprīdis, lai par to izšķirtos.
Ja īrniekam ir jau piedāvāts privatizēt dzīvokli, bet viņam kādu iemeslu dēļ nav sertifikātu un nav arī līdzekļu, lai tos iegādātos, viņam ir iespēja privatizēt dzīvokli ar atlikto maksājumu. Tādā gadījumā ir jāizdara tikai pirmā iemaksa, kurai savukārt jābūt vismaz 30 % apmērā no pirkuma cenas. Par tālāko maksāšanas kārtību topošajam dzīvokļa īpašniekam jāvienojas ar privatizācijas komisiju. Atliktais maksājums iespējams līdz pieciem gadiem.
Gaidāmas izmaiņas
Ar 1.septembri Latvijā faktiski iezīmēsies jauna darbība ar dzīvojamām mājām un dzīvokļiem, ko noteiks Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likums. Būtiskākā atšķirība būs tā, ka ar 1.septembri iedzīvotāji savus dzīvokļus īpašumā varēs iegādāties nevis par sertifikātiem, kā tas bija līdz šim, bet vienīgi par naudu. Valsts un pašvaldība kā dzīvokļu un dzīvojamo māju īpašnieks turpmāk būs tiesīgs pārdot savus dzīvokļus likuma noteiktā kārtībā.
Likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumā atšķirīgi būs dzīvokļu un māju novērtēšanas principi un kritēriji. Dzīvojamo māju privatizācijā bija sava novērtēšanas metodika, kas bija apstiprināta ar Ministru kabineta noteikumiem un paredzēta tikai dzīvokļu privatizācijai. Savukārt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums paredz objekta – dzīvokļa vai dzīvojamās mājas – novērtējumu, kas faktiski atbilst nekustamā īpašuma tirgus vērtējumam.
Savi dzīvokļi būs jāpērk
Šobrīd ikviens, kas tomēr vēlas noprivatizēt savu dzīvokli par sertifikātiem (ja viņam ir dota tāda iespēja un saņemts uzaicinājums dzīvokli privatizēt), līdz šā gada 31.augustam vēl var iesniegt pieteikumu dzīvokļu privatizācijai par sertifikātiem. Ja līdz augusta beigām pieteikums privatizācijas komisijā netiks iesniegts, tad faktiski pret šo “gulētāju” sāks darboties tās likuma normas, kas ir Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā. Nupat Saeima ir pieņēmusi grozījumus arī šajā likumā, tāpēc jau var nedaudz iezīmēt būtiskākās nianses, kas stāsies spēkā ar 1.septembri. Valsts vai pašvaldību dzīvokļu vai dzīvojamo māju pārdošanu, atsavināšanu varēs ierosināt vai nu pats īrnieks, kas dzīvo dzīvoklī vai mājā, vai arī pašvaldība un valsts kā īpašnieks. Ja īrnieks ierosinās, ka viņš grib pirkt dzīvokli, pašvaldībai vai valstij kā dzīvokļa īpašniekam būs tiesības izlemt, pārdot īrniekam dzīvokli vai ne. Ja pašvaldība uzskatīs, ka dzīvoklis nepieciešams tai savu funkciju realizēšanai, īpašnieks varēs atteikties īrniekam dzīvokli pārdot.
Citā situācijā, proti, ja pašvaldība pati ierosinās dzīvokļa pārdošanu, likums paredz kārtību, ka jebkurā gadījumā īrniekam būs pirmpirkuma tiesības, ko viņš varēs izmantot viena mēneša laikā. Īrniekam tiks piedāvāts konkrēts pārdošanas līgums, kurā būs minēta dzīvokļa pārdošanas cena. Līdz tam pašvaldība šo dzīvokli būs reģistrējusi zemesgrāmatā, novērtējusi, pieņēmusi lēmumu par atsavināšanu. Īrniekam būs tiesības pirkt dzīvokli vai nepirkt. Ja īrnieks atteiksies no savām pirmpirkuma tiesībām, tad likums paredzēs nākamo soli, kādā pašvaldība dzīvokli varēs atsavināt, proti, pārdot izsolē. Likums paredz kārtību, kādā to varēs veikt. Pašvaldība vai valsts to varēs darīt gadījumā, ja konkrētās mājas vai dzīvokļa īrnieks tiks pārvietots uz citu dzīvokli vai dzīvojamo platību. Tas varēs notikt tikai, pašvaldībai ar īrnieku savstarpēji vienojoties, pretējā gadījumā pašvaldība faktiski tālāk dzīvokli pārdot nevarēs.
Zaļā gaisma komunāliem dzīvokļiem
Daudzi komunālos dzīvokļos dzīvojošie savu dzīvokli jau paspējuši privatizēt, tomēr valstī joprojām ir vairāki simti tādu dzīvokļu (lielākoties Rīgā), kuru īrnieki kādu iemeslu dēļ nav vienojušies par komunālā dzīvokļa privatizāciju. Līdz šim spēkā bija likuma norma, kas paredzēja: komunālo dzīvokli var privatizēt tikai kā vienu veselu, īrniekiem par to kopīgi vienojoties. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ar 1. jūliju dos iespēju komunālo dzīvokļu īrniekiem iegūt īpašumā dzīvokļa daļu atbilstoši savai īrētai platībai, turklāt tagad vairs nebūs vajadzīga pārējo komunālā dzīvokļa īrnieku piekrišana.
Vienīgi jāņem vērā: arī komunālo dzīvokļu īrnieki pieteikumu dzīvokļu privatizācijai par sertifikātiem varēs iesniegt tikai līdz 31.augustam. Taču līdz šim datumam privatizācijas komisijā var iesniegt arī tikai pieteikumu. Visi pārējie dzīvokļa privatizācijai nepieciešamie dokumenti izņēmuma gadījumos var tikt iesniegti arī nedaudz vēlāk. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredz: personām, kas vēlēsies privatizēt komunālā dzīvokļa daļu, atšķirībā no pārējiem privatizēt gribētājiem privatizācijas komisijai būs jāiesniedz arī papildu dokuments – vienošanās ar pašvaldību par šī dzīvokļa tālāko lietošanas kārtību.
