Šogad lauksaimniecības nozarē par gada rekordu izvērtušies notikumi
piena nozarē, kas neprognozējamības dēļ vērtējami kā liels cirks,
savukārt kā gada vilšanās definējami neveiklie eksperimenti nodokļu un
pabalstu regulējumā, aģentūrai LETA atzina biedrības “Zemnieku saeima”
vadība.
“”Gada rekords jeb “lielais cirks” bijis piena nozarē. Gada laikā
piena iepirkuma cena no visu laiku zemākās dažu mēnešu laikā uzleca līdz
visaugstākajai. Tomēr šādas izmaiņas nebija visiem piena ražotājiem,
kas kārtējo reizi apstiprina nozares vājumu. Cenu straujo lēcienu nespēj
izturēt ne kooperatīvi, ne mazie pārstrādātāji – lielākā daļa piena
tiek izvesta no valsts. Risku sadalījums – minimāls,” norādīja biedrībā.
Savukārt kā gada vilšanās definētas gaidāmās izmaiņas likumdošanā
saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un
bezdarbnieku pabalsta piešķišanas kārtību, kā arī par mikrouzņēmumu
regulējumu. Šie eksperimenti kārtējo reizi pierāda, ka mazie un vidējie
uzņēmumi valstī nav vajadzīgi un no likumdevēju skatījuma tie iznīdējami
jau saknē, uzskata biedrībā.
Par gada neprātu politikā biedrība nosauc Ekonomikas ministrijas
lēmumus saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, kas
tiek nepārtraukti mainīti par sliktu mazajiem uzņēmumiem. Tāpat vilšanos
zemniekiem sagādājušas “zaļo” aktivitātes, kas novedušas pie
nosacījumiem, kas paredz zaļināšanas platības apstrādāt bez pesticīdiem.
Tārpu sagrauztas pupas un zirņi turpmāk novedīšot pie tā, ka uzplauks
sojas patēriņš, norāda biedrības pārstāvji.
Savukārt kā gada neraža tiek nosaukta ražas daļēja palikšana uz lauka
nepateicīgo laikapstākļu dēļ un zemās graudu cenas, bet kā gada
atklāsme – aktualizētais jautājums par krāpniecību tirgos augļu un
dārzeņu tirdzniecībā.
Tikmēr gada importa titulu biedrība piešķīrusi iespaidīgajam Spānijas
cūkgaļas pieplūdumam, kas no veikalu plauktiem izspieda vietējo
produkciju, vienlaikus radot bažas par importētās dienvidnieku cūkgaļas
kvalitāti tajā iespējamā pārlieku lielā antibiotiku daudzuma dēļ.
Tāpat biedrība uzskata, ka gada putrošanās tituls piešķirams Saeimas
neapstiprinātajām izmaiņām aizsargjoslu likumā, gada “melnā zirdziņa”
titulu pelnījušas neskaidrības par klimata politiku, bet par gada
pārpratumu nosaukta reversā pievienotās vērtības nodokļa neveiklā
ieviešana gada vidū, kas graudu audzētājiem radīja problēmas ar
ceturkšņa un pusgada maksājumiem.
Par gada mācīšanos biedrība nosauc izglītojošās Lauku dienas par
inovācijām, aizaugušas zemes sakopšanu. Par gada līdzdalību tiek dēvēta
organizācijas valdes un ekspertu dalība starptautiskos pasākumos, par
gada ieguvumu – zemes iegādes kreditēšanas programma, bet par gada
lepnumu – Dzintara un Ivetas Erdmaņu, Aleksandra Ivanova un Jāņa Uzulēna
izcilie rezultāti konkursā par skaistāko lauku saimniecību.
Tikmēr saistībā ar nākamo gadu “Zemnieku saeima” norāda, ka būtisks
būs darbs pie ierosinājumiem par kopējo lauksaimniecības politiku
nākamajā plānošanas periodā, kā arī Eiropas valstu veiksmīgas
saimniekošanas pieredzes pētīšana un inovāciju ieviešana, tā stiprinot
vietējo lauksaimnieku konkurētspēju.
“Zemnieku saeima” apvieno 900 saimniecības, tās biedri kopumā
apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās
zemes un nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.
