Lai pasargātu putnkopības nozari no iespējamās putnu gripas
izplatības, šogad laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam plānots noteikt
aizliegumu turēt laukā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus.
Līdz ar to visām saimniecībām, arī tādām, kur ir tikai pāris
mājputni, jārēķinās ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ārpuskārtas
pārbaudēm.
Kā aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Ilze Meistere, šogad putnu
turētājiem būs jāpastiprina biodrošība mājputnu novietnēs neatkarīgi no
tā, cik liels ir mājputnu ganāmpulks.
Patlaban Zemkopības ministrija jau strādā pie grozījumiem noteikumos
par biodrošības pasākumiem dzīvnieku turēšanas vietās, kuros paredzēts
noteikt gan obligāti ievērojamos biodrošības pasākumus, gan aizliegumu
mājputnus turēt ārpus telpām gājputnu migrācijas laikā, kas varētu būt
no 1.marta līdz 1.jūnijam.
Kā norādīja Meistere, biodrošības pārbaudes saimniecībās, gan tādās,
kas tur tikai cūkas, gan tādās, kas tur dažādus dzīvniekus un putnus,
notiek nepārtraukti, līdz ar to tajās biodrošības prasības nav nekas
jauns un nezināms. Tāpat lielie putnkopības uzņēmumi jau tagad ievēro
biodrošības prasības un mājputnus netur ārpus telpām, taču plānveida
pārbaudēs tiks pārbaudīta arī biodrošības prasību izpilde.
“Savukārt pārējām saimniecībām, arī tādām, kas tur, piemēram, tikai
dažus mājputnus, ir jārēķinās ar iespējamu PVD pārbaudi. Pārbaudāmās
saimniecības tiks noteiktas izlases veidā,” sacīja PVD pārstāve.
Kā ziņots, lai iespējami mazinātu bīstamās putnu gripas ievazāšanas
risku Latvijā, Zemkopības ministrija aicina līdzdarboties savvaļas putnu
vērotājus, medniekus un visu sabiedrību, sniedzot informāciju PVD par
neraksturīgām parādībām savvaļas putnu populācijā.
Ar putnu gripu slimo mājputni – vistas, pīles, zosis, tītari,
paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Savukārt
vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni. Mājputni var
inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai
uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
Tā kā pēdējā laikā vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp
Skandināvijā, konstatēts augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja H5N8
apakštipa uzliesmojums, ministrija vērš iedzīvotāju uzmanību, ka esošā
epidemioloģiskā situācija un tas, ka šo vīrusu vairumā gadījumu pārnes
migrējošie savvaļas putni, rada risku ievazāt slimību mājputnu
populācijā Latvijā. Lai slimība netiktu ievazāta mājputnu ražošanas
saimniecībās, kā arī zoodārzā un cirkā, svarīgi nodrošināt sabiedrības
apzinīgu līdzdarbošanos risku mazināšanā.
Biodrošība nozīmē, ka nedrīkst pieļaut, piemēram, savvaļas putnu fēču
un izdalījumu nonākšanu mājputnu barībā, ūdenī, kontaktu ar savvaļas
putniem, jānorobežo mājputnu piekļuvi atklātām ūdenstilpnēm – dīķiem,
upēm, arī peļķēm, bet jo īpaši tādām ūdenstilpnēm, kurām var piekļūt
savvaļas putni, jo tie ir biežākie putnu gripas izplatītāji. Nedrīkst
ļaut mājputniem dzert no dīķiem un peļķēm.
Saimniecībā regulāri jāveic grauzēju apkarošanas pasākumi, kā arī
nedrīkst pirkt mājputnus un perēšanai paredzētās olas no nezināmiem
putnu tirgotājiem. Visaktīvākā tirdzniecība ar mājputniem parasti noris
pavasarī, kad novēro arī vislielākos putnu gripas draudus, jo notiek
savvaļas putnu migrācija.
Līdz šim putnu gripas H5N8 vīruss ir konstatēts savvaļas putniem
Polijā, Horvātijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā,
Somijā, Rumānijā, Francijā, Šveicē. Pārsvarā ar putnu gripu ir saslimuši
savvaļas migrējošie pīļu dzimtas (piemēram, cekulpīles) ūdensputni,
kuri atrasti beigti jūras piekrastēs vai pie ezeriem.
Visās slimības skartajās valstīs APPG vīruss tika vispirms konstatēts
savvaļas putniem. Valstu veterinārie dienesti nekavējoties ir ieviesuši
apkarošanas un kontroles pasākumus, lai novērstu vīrusa izplatīšanos uz
citām mājputnu novietnēm, kā arī noteiktas aizsardzības un uzraudzības
zonas ap sērgas skartajām mājputnu novietnēm.
