Trapenes pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Lūcijai Maltavniecei šonedēļ piešķīra Tieslietu ministrijas II pakāpes atzinības rakstu un “sudraba” spalvu par godprātīgu, iniciatīvas bagātu un atbildīgu darbu.
Trapenes pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Lūcijai Maltavniecei šonedēļ piešķīra Tieslietu ministrijas II pakāpes atzinības rakstu un “sudraba” spalvu par godprātīgu, iniciatīvas bagātu un atbildīgu darbu.
Apbalvojumu L.Maltavniecei kopā ar citiem Latvijas dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem trešdien pasniedza Nacionālajā teātrī, kur bija Latvijas dzimtsarakstu nodaļu 85 gadu jubilejas svinības.
“Bija patīkams pārsteigums, uzzinot, ka arī man pasniegs šādu apbalvojumu. Tikai žēl, ka mēs, kas no Alūksnes rajona braucām organizēti, nokavējām pasākuma sākumu. Tas nedaudz traucēja baudīt patiesu svētku noskaņu. Ir prieks par uzdāvinātajiem ziediem, tikai žēl, ka to skaistums nedaudz ir zudis, mērojot garo ceļu mājup no Rīgas. Pasākumu vadīja aktieris Jānis Skanis. Varējām klausīties grupas “Putnu balle” koncertu un Raimonda Ozola vijoļspēli. Ar ziediem tika suminātas arī tās dzimtsarakstu nodaļu darbinieces, kas daudzus dzīves gadus veltījušas šim darbam, bet tagad ir pensionējušās. Starp tām bija arī Alūksnes dzimtsarakstu nodaļas ilggadējā vadītāja Ilga Stradiņa,” stāsta L.Maltavniece.
L.Maltavniece ir arī Trapenes pagasta padomes sekretāre – jau kopš 1974.gada vasaras. Paralēli viņa veic arī dzimtsarakstu nodaļas vadītājas pienākumus. “Visus šos gadus esmu bijusi arī pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Agrāk, padomju varas gados, dzimtsarakstu darbs nebija tik plašs kā tagad, kad tas ir noteikts ar likumu. Zinu, ka vairākās Alūksnes rajona pašvaldībās sekretāres vienlaikus ir arī dzimtsarakstu nodaļas vadītājas, bet ir pašvaldības, kur šos darbus veic divi dažādi cilvēki,” norāda L.Maltavniece.
No 1985.gada 18.janvāra līdz 1987.gada 12.oktobrim L.Maltavniece ir bijusi arī Trapenes pagasta padomes priekšsēdētāja. “Bet sapratu, ka tas nav darbs man, jo mans sirdsdarbs ir sekretāre. Tādēļ pati nolūkoju sev aizstājēju – tagadējo pagasta padomes vadītāju Jāni Libertu. Ir prieks, ka pagasta padomē man ir labi kolēģi, kas vienmēr atbalsta un uzmundrina. Ja to nebūtu, arī es nez vai tik ilgi te strādātu,” atceras L.Maltavniece.
Tagad jaunie pāri laulību var reģistrēt jebkurā pašvaldībā nevis tur, kur reģistrēta dzīvesvieta. L.Maltavniece vērtē, ka pagastu dzimtsarakstu nodaļas tādējādi netiek apdalītas. “Rīkot laulības ceremoniju ir liela atbildība, jo jaunajam pārim, arī viņu viesiem, tie ir ļoti īpaši svētki. Pagastos ir savas grūtības organizēt laulības ceremoniju – tas nav tik vienkārši. Ir jāatrod mūziķi. Man nav lielu runas dāvanu, tāpēc meklēju, kurš palīdzēs rīkot ceremoniju,” saka L.Maltavniece.
Viņa pauž nožēlu, ka strauji samazinās dzimstība, jo vislielākais prieks dzimtsarakstu darbā L.Maltavniecei ir jaundzimušo reģistrēšana. “Savulaik Trapenē gadā piedzima 32 bērni, tagad – 5, 8, 12. Diemžēl tagad skumjo brīžu ir vairāk, jo mirstība ir lielāka par dzimstību visā Latvijā, ne tikai pie mums Trapenē,” saka L.Maltavniece.
Pašlaik Latvijā ir 530 dzimtsarakstu nodaļas.
