SIA “Lienama – Alūksne” purvā Gaujienā bāli rozā ziediem kā košs paklājs zied dzērvenes. Daudzie ziedi liecina, ka rudenī arī tumši sarkanās, lielās ogas varētu būt kā nosētas.
SIA “Lienama – Alūksne” purvā Gaujienā bāli rozā ziediem kā košs paklājs zied dzērvenes. Daudzie ziedi liecina, ka rudenī arī tumši sarkanās, lielās ogas varētu būt kā nosētas.
Tiesa, turpat netālu augošās krūmmellenes ir stipri cietušas ziemas salā, tāpēc to raža būs niecīga. Uzņēmuma īpašniece Gundega Sauškina cer, ka dzērveņu raža to kompensēs. “Raža noteikti būs lielāka nekā pērn. Turklāt ogas pārstrādā sulā, tāpēc ienākumi ir lielāki. Svaigas ogas pārdod tikai 5 līdz 10 procentus. Dzērvenes ir ļoti pieprasītas, bet nebija tik daudz labas kvalitātes ogu, lai tās svaigas tirgotu visu gadu, nākamgad varbūt izdosies,” spriež G.Sauškina.
Tagad ogu, augļu pārstrādes cehā no dzērvenēm gatavo rozīnes jeb sukādes. Saņemts speciāls pasūtījums šo ogu sukādēm bez cukura. “Pašlaik eksperimentējam, tāpēc grūti teikt, kā izdosies. Pirmapstrādes un glabāšanas cehā turpina spiest sulu no pagājušajā gada ražas dzērvenēm. Varētu ražot vairāk sulas, jo pašlaik to pārdod tikai “Rimi” un “Stocman” veikalos. Tas nozīmē, ka ir neizmantotas iespējas,” stāsta G. Sauškina. Paredzams, ka divas reizes vairāk dzērveņu vajadzēs sūtīt uz Angliju. Tiesa, iespējamo ražu varēs prognozēt tikai augusta vidū.
Perspektīvā paplašinās tieši dzērveņu stādījumus, turpretim mellenes pašlaik vairāk nestādīs. Arī avenes paliks tik, cik ir. “Nav jēgas stādīt, ja mellenes iet bojā. Nezinām, kā pareizi nodrošināt to mēslošanu, turklāt nav tik precīzas laistīšanas iekārtas kā poļu un vācu ogu audzētājiem. Tā ir ļoti dārga,” atzīst G.Sauškina. Siltumnīcā audzēs melleņu stādus, jo tos pirkt ir ļoti dārgi. Turklāt problēmas rada pirkto stādu sliktā kvalitāte. “No Amerikas ir atvesti stādi, kurus ar spraudeņiem pavairosim savām vajadzībām. Kad būs apstādītas bojāgājušās platības, tad iespējams arī tirgosim stādus,” norāda G.Sauškina. Brigadiere Līvija Ponaida norāda, ka pērn novāca vairāk nekā 5 tonnas melleņu. Arī šovasar varētu iegūt apmēram tikpat daudz saldo un veselīgo ogu, kas ir ļoti pieprasītas, ja melleņu stādījumi ziemas salā nebūtu cietuši. G.Sauškina atzīst, ka ar mellenēm varēja labi nopelnīt. “Mazās mellenes pārdevām firmai “Sparlat”, kas nogādā ogas ārzemēs. Lielās ogas fasēja trauciņos un sadarbībā ar firmu “Nissa” tirgoja lielveikalos. Šopavasar bija skaidrs, ka melleņu tikpat kā nebūs,” skaidro uzņēmēja. Viņa secinājusi, ka mellenes ir ļoti smaga kultūra. Šīs ogas pareizi audzēt vēl neviens neprot. Lai gan Valmieras rajona melleņu audzētājam Paulam Kantānam ir desmit gadu pieredze, arī viņam vēl ir daudz nezināma. Mellenes ir dārgas tieši tāpēc, ka tās ir grūti izaudzēt.
“Ko var gribēt, ja arī aveņu stādījumi ir stipri cietuši salā? Izdzīvojusi ir tikai šķirne “Meteors” un Kanādas šķirne “Otava”. Turpretim vecās krievu šķirnes visas ir apsalušas,” saka G.Sauškina. Viņa sadarbībā ar aveņu audzētājiem Virešu pagastā ogas trauciņos pārdos firmai “Nissa”, kura tās nogādās lielveikalos.
Perspektīvā paplašinās tieši dzērveņu stādījumus, turpretim mellenes pašlaik vairāk nestādīs.
Arī avenes paliks tik, cik ir. “Nav jēgas stādīt, ja mellenes iet bojā. Nezinām, kā pareizi nodrošināt to mēslošanu, turklāt nav tik precīzas laistīšanas iekārtas kā poļu un vācu ogu audzētājiem. Tā ir ļoti dārga,” atzīst G.Sauškina. Siltumnīcā audzēs melleņu stādus, jo tos pirkt ir ļoti dārgi. Turklāt problēmas rada pirkto stādu sliktā kvalitāte. “No Amerikas ir atvesti stādi, kurus ar spraudeņiem pavairosim savām vajadzībām. Kad būs apstādītas bojāgājušās platības, tad iespējams arī tirgosim stādus,” norāda G.Sauškina. Brigadiere Līvija Ponaida norāda, ka pērn novāca vairāk nekā 5 tonnas melleņu. Arī šovasar varētu iegūt apmēram tikpat daudz saldo un veselīgo ogu, kas ir ļoti pieprasītas, ja melleņu stādījumi ziemas salā nebūtu cietuši. G.Sauškina atzīst, ka ar mellenēm varēja labi nopelnīt. “Mazās mellenes pārdevām firmai, kas nogādā ogas ārzemēs. Lielās ogas fasēja trauciņos un sadarbībā ar firmu tirgoja lielveikalos. Šopavasar bija skaidrs, ka melleņu tikpat kā nebūs,” skaidro uzņēmēja. Viņa secinājusi, ka mellenes ir ļoti smaga kultūra. Šīs ogas pareizi audzēt vēl neviens neprot. Lai gan Valmieras rajona melleņu audzētājam Paulam Kantānam ir desmit gadu pieredze, arī viņam vēl ir daudz nezināma. Mellenes ir dārgas tieši tāpēc, ka tās ir grūti izaudzēt.
“Ko var gribēt, ja arī aveņu stādījumi ir stipri cietuši salā? Izdzīvojusi ir tikai šķirne “Meteors” un Kanādas šķirne “Otava”. Turpretim vecās krievu šķirnes visas ir apsalušas,” saka G.Sauškina. Viņa sadarbībā ar aveņu audzētājiem Virešu pagastā ogas trauciņos pārdos firmai, kura tās nogādās lielveikalos.
