Ar 1.jūniju makšķernieki var sākt ķert zandartus. Šīm zivīm beidzies nārsts un ir milzīga vēlme atjaunot zaudētos spēkus.
Ar 1.jūniju makšķernieki var sākt ķert zandartus. Šīm zivīm beidzies nārsts un ir milzīga vēlme atjaunot zaudētos spēkus.
Slaidā zaļganpelēkā zivs garumā mēdz būt lielāka par metru, bet Latvijā lielākais 2004.gadā Burtnieku ezerā izvilktais zandarts svēra 11,13 kilogramu. Tā ir viena no garšīgākajām zivīm, kura mīt Latvijas ūdeņos.
Zandarti parasti mīt dziļos mēreni siltos ūdeņos grunts tuvumā. Upēs bieži sastopamas straumju galos – atvaros, siekstu un citu slēptuvju tuvumā. Īpaši mīļi zandartiem ir tumši, brūngani ūdeņi, tādi kā, piemēram, Daugavā.
Labākais zandartu makšķerēšanas laiks – jūnija sākums pēc nārsta un atvasaras siltās dienas. Vasarā vislabākā cope ir agri no rīta vai vakara stundās, apmākušās dienās arī pēcpusdienā. Ja gadās uziet zandartu mītnes vietu un kādu noķert, var cerēt, ka piekodīsies vēl kāds, jo šīs zivis mēdz uzglūnēt laupījumam vairākas kopā.
Makšķerēšanas piederumiem gan jābūt smalkākiem, nekā ķerot līdakas. Neder stieples pavadiņa. Ja ir iespēja, ka pieķersies līdaka, labāk lietot izturīgāku sintētisku pavadiņu.
Ķerot zandartus ar pludiņmakšķeri, parasti uz 5. – 8.numura āķa sprauž līdz 8 centimetrus garu grunduli, karūsu, dzīvu vai nedzīvu ēsmas zivtiņu. Āķi parasti izver cauri ēsmas zivtiņas lūpai. Biežu māņu ķērienu gadījumā āķi ieteicams aizkabināt aiz ēsmas zivtiņas astes. Lieto mazu pludiņu ar svariņu pie pavadiņas, lai ēsma peldētu tuvu gultnei. Zandarts vairās no gaismas, tāpēc ēsma jāpiedāvā dziļumā. Pēc tāliem metieniem auklu uztin ar īsiem pievilcieniem.
Zandartu spiningošanai vajadzīga īpaša tehnika. Ēsmai jābūt garenas zivtiņas formā, tā jāvada dziļi un lēnām. Piemēroti ir tvisteri un 6 – 10 centimetrus gari roteri. Lielākos lieto straumē. Kad vizulis iekritis ūdenī, jāgaida, līdz tas sasniegs gultni, par to liecinās auklas apstāšanās. Tad auklu nedaudz pievelk un gaida, līdz māneklis atkal sasniegs gultni un aukla atslābs. Tā turpina, kamēr vizulis pievilkts pie laivas. Zandarts ēsmu parasti tver brīdī, kad tā grimst. Ja šķiet, ka āķis aizķēries, tajā mirklī spēcīgi jāpiecērt.
Zandartus var mēģināt ķert arī ar mušiņmakšķeri – izmanto lielas slapjas strīmerveida mušiņas, kurām pierīkots neliels svariņš. Skarot gultni, tas pārvietojas lēcieniem. Šis paņēmiens panākumus tomēr negarantē.
Ļoti labus lomus var gūt, kā ēsmu izmantojot nevis dzīvu zivtiņu, bet gan zivs gaļas strēmeli. Ēsmu uzsprauž uz stipra vienžubura āķa. 30 līdz 50 centimetru augšpus āķa pietiprina svina svariņu, kam jābūt tik smagam, lai ēsma kustētos tuvu gultnei. Ezeros un mierīgos upju posmos lieto pludiņmakšķeri, ja vajadzīgs, ar slīdošo pludiņu. Pēc iemetiena ēsmu nogremdē uz grunts. Ja zandarts ēsmu tver, nav īpaši jāsteidzas. Jāļauj zivij ēsmu ierīt un tad plūstoši jāpiecērt.
