BBC filmas „Trešais pasaules karš: kara istaba” noskatīšanās mani šokēja. To neizraisīja pieļāvums par Latgales iedzīvotāju separātismu, pret ko protestē reģiona pašvaldību vadītāji, un citas neprecizitātes. NATO stratēģiskās izcilības centra direktors Jānis Sārts atzinis, ka nevajag jaukt filmu, kas uzņemta kā „kara spēle” un paredzēta Lielbritānijas sabiedrībai, ar realitāti. Daudz svarīgāka ir Eiropas valstu kopējās drošības tendence. Taču tieši tās atspoguļošana filmā manī radīja bažas. Tajā piedalās Lielbritānijas bijušie militāristi, kā arī politiskās un diplomātiskās personas. Šajās sarunās kara istabā uzskatāmi parādās nevienprātība, kas liedz automātiski rīkoties saskaņā ar Ziemeļatlantijas alianses līguma 5.panta garantijām. Kad filmā NATO līderi nevar izlemt, kā atbildēt Krievijas iebrukumam Latvijā, ASV un Lielbritānija izšķiras sūtīt karavīrus cīņā ar Krievijas spēkiem. Bet Krievija atbild ar kodolieročiem. Tas nozīmē, ka katrai valstij jāpieņem grūts lēmums – vai savas valsts iedzīvotājus pakļaut iznīcības iespējai. Filmā tiek uzdots jautājums, vai to ir vērts darīt nieka 2 miljonu, kas ir viena lielpilsēta, iedzīvotāju dēļ. Tādu atziņu guvusi arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse: „5.pants nestājas spēkā, kad sveša armija pārkapj mūsu vai citas NATO dalībvalsts robežu. Tas ir mīts.” Filmā redzam, ka Latvijā notiek karadarbība un vienlaikus notiek debates. Tās liecina, ka mēs esam tikai sīka vienība, teritorija, par kuru spriež citi. Vai mūsu valdību un politiķus uzklausa tie, kas lemj? Par to neko nezinām, lai gan ir skaidrs – pavisam droši, kā mums gadu gadiem tiek apgalvots, paļauties uz citu valstu palīdzību nevar. Būtu vairāk jādomā, ko darīt, lai 5.pants nebūtu jāiedarbina. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs tikai uzsver, ka jāinvestē drošībā. Taču ASV nevalstiskās organizācijas ziņojums, kas parādījās vienlaikus ar BBC filmu, liecina – ja Krievija sāk uzbrukumu, tā Rīgu var sasniegt, maksimums, 60 stundu laikā.
Tomēr bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis Ričards Širefs paudis, ka filma apliecina – iebrukuma gadījumā NATO aizsargās Baltijas valstis. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks diplomātiski norāda, ka no filmas ir jāmācās. Pieredze liecina, ka tieši nespēja vienoties var kavēt svarīgu lēmumu pieņemšanu, neaizmirsīsim, ka NATO ir 28 dalībvalstis. ◆
