Statistika par nelaimes gadījumiem darba vietās Latvijā ir nežēlīga – viena trešdaļa tajos cietušo ir jaunieši ar darba stāžu no 1 līdz 3 gadiem.
Statistika par nelaimes gadījumiem darba vietās Latvijā ir nežēlīga – viena trešdaļa tajos cietušo ir jaunieši ar darba stāžu no
1 līdz 3 gadiem. Smago nelaimes gadījumu, kuru rezultātā iestājas pat invaliditāte, proporcija ir vēl šausminošāka – tajos cietušie jaunieši ir 70 % no kopējā cietušo skaita.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts darba aizsardzības jautājumos Ziedonis Antapsons uzskata, šobrīd jaunieši darba tirgū iziet bez iemaņām darba drošībā, un to ne vienmēr nodrošina arī darba devējs.
Ja aizdegas dators
Piemēram, kaut vai tik ikdienišķa lieta kā datora lietošana, – diez vai katrs zina, ka acis jāatpūtina vismaz reizi divās stundās, citādi var jūtami sabojāt redzi un centrālo nervu sistēmu. Savukārt, ja notiek datora monitora pašaizdegšanās, kas nereti novērojama ar vecākiem modeļiem, jāatceras, ka nekādā gadījumā to nedrīkst dzēst ar ūdeni. Ideālā variantā tas būtu jādzēš ar ogļskābo gāzi, var arī ar smiltīm. Elektriskā strāva ir starp sadzīves lielākajiem riska faktoriem. Ja kaut kur vētra pārrāvusi elektrības vadus, šai vietai nedrīkst iet tuvāk vismaz par 10 metriem, bet, ja šo faktu nācies konstatēt, atrodoties tuvāk bīstamajai vietai, tad no tās visieteicamāk lēkt prom uz vienas kājas vai ar cieši kopā saliktām kājām. Tā jādara tāpēc, lai pēc iespējas mazinātu tā saukto “soļu spriegumu”, kad elektriskā strāva pa vienu kāju iziet caur ķermeni un atkal nonāk zemē pa otru kāju.
Augstāk par zemi
Augstums, kurā, strādājot pēc normatīvajiem aktiem, jau ir jāievēro drošības noteikumi, ir pusotrs metrs no grīdas līmeņa. Tas attiecas arī uz jebkuru sadzīves darbu mājās, arī jumta tīrīšanu no sniega ziemā, kad obligāti nepieciešams nodrošināties ar drošības jostu vai virvi. Vēl statistika vēsta, ka sadzīves traumas 6 līdz 10 reizes biežāk iegūst pašnodarbinātas personas, arī cilvēki, veicot dažādus darbus mājās, nevis darbinieki, kas strādā organizētā ražošanā.
Brīdinājuma drošības zīmes objektos apzīmē ar apli, taču patiesībā, ja šādas zīmes ir redzamas, tad cilvēkam, kas tieši nav saistīts ar veicamajiem darbiem, tur vispār nav ko meklēt. Rīkojuma drošības zīmes savukārt apzīmē ar trīsstūri. Bet, ja nu gadījumā jūs esat apmācīts strādnieks un savā darba vietā redzat brīdinājuma zīmi “Uzmanību! Krītoši objekti!”, tad obligāti ir jālieto aizsargķivere.
Jauniešiem – par darba drošību
Lai gan Eiropas valstīs darba drošības jautājumiem tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība, tomēr arī tur ir līdzīgas problēmas ar darba drošību tieši starp jauniešiem, un tādēļ pagājušā gadā Eiropas nedēļā notika informatīvā kampaņa “Drošs sākums”, kas bija veltīta jauniešu darba drošībai un veselības aizsardzībai. Šogad uzmanība tiek pievērsta balsta aparāta un muskuļu traumām, kas rodas no smagumu celšanas un pārbīdīšanas, un Eiropas nedēļa, kuras aktivitātes aizsāksies jūnijā, sauksies “Stop – pārslodze!”.
Lai izglītotu jauno darbinieku paaudzi par darba tiesībām un darba drošību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir izsludinājusi erudīcijas konkursu profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem “Uzlādējies ar zināšanām rītdienas darbam!”. Sīkāku informāciju iespējams iegūt savienības mājas lapā “www.lbas.lv”.
