Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības “Ceļmalas” īpašniece Mārīte Fridrihsone atzīst, ka pavasara darbi ir nedaudz iekavējušies. Viņa guvusi pleca traumu, kas neļauj strādāt.
Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības “Ceļmalas” īpašniece Mārīte Fridrihsone atzīst, ka pavasara darbi ir nedaudz iekavējušies. Viņa guvusi pleca traumu, kas neļauj strādāt.
“Šogad pavasaris ir agrāks, bet pirmos tomātus iesēju 21. un 22.martā. Ievēroju sējas kalendārā norādīto laiku, tāpēc sēju arī pagājušajā piektdienā un sestdienā. Saimniecībā ir gandrīz 300 kvadrātmetru zemplēves platības, kurās audzēju dažādu šķirņu tomātus. Pašlaik ir iesētas četras agrākās tomātu šķirnes. Esmu ievērojusi, ka sevišķi iecienīti ir “Promiks” tomāti, kuri ir ražīgi. Pēc tomātu novākšanas stādus nedrīkst izraut, jo tie zied otru reizi un dod arī ražu,” stāsta M.Fridrihsone.
Tiek izmēģinātas jaunas šķirnes. Šogad starp tām būs “Lauvas sirds” tomāti, kuri ir lieli. Viena siltumnīca jau sagatavota stādīšanai. Pērn iegādājās traktoru, ar kuru var frēzēt augsni un iestrādāt mēslojumu. Turklāt pēc frēzēšanas ir maz nezāļu. Grūti paredzēt, kad būs pirmā tomātu raža, jo Lieldienās sola slapju sniegu un gaisa temperatūras pazemināšanos. Siltumnīca ir apkurināma, tomēr arī vēlāk salna var kaitēt stādiem. Pieredze liecina, ka “Ceļmalās” pirmos tomātus ēd pirms Jāņiem. Pēc svētkiem tos ved pārdot uz Alūksnes tirgu. Tomātus un gurķus audzē arī uz lauka.
Siltumnīcā jau uzziedējušas zemenes, kas aug podos. To stādus pērn saņēma ar kataloga pasūtījumu. Visu vasaru bija ogas. “Kad tirgū sāka pārdot dzērvenes, mums vēl bija zemenes. Pēdējās ogas ēdām Ziemassvētkos.Pagājušajā pavasarī iestādījām arī lauka zemenes, jo nolēmām atsākt to audzēšanu apmēram 0,3 hektāru platībā. Redzu, ka ir pieprasījums pēc zemenēm, turklāt pircēji vēlas saldas un lielas ogas. Ir mums arī upenes, āboli,” klāsta zemniece. Viņa visu izaudzēto pārdod tirgū. Protams, ir konkurence, bet tā tikai mudina meklēt jaunas iespējas.
Leons Fridrihsons kļuvis Eiropas Savienības pensionārs, tāpēc var sievai tikai palīdzēt. Viņš aprīlī saņems pirmo pensiju.
“Esmu pārņēmusi saimniecību, tāpēc man ir uzdevums palielināt ražošanas apjomu. Audzēju arī kartupeļus un kāpostus tirgum. Tiesa, pagājušajā gadā to stādījumi cieta. Gandrīz hektāru kartupeļu nopostīja meža cūkas, bet kāposti neizauga sausuma dēļ. Tagad siltumnīcai ir iegādāta laistīšanas iekārta, bet līdz šim ūdeni sūknēja mucā un tad laistīja,” skaidro M.Fridrhsone.
Saimniecībā ir piecas govis, bet kādreiz lopu bija daudz. Nevar visu paspēt, tāpēc secināts, ka izdevīgāk paplašināt siltumnīcas, nevis piena ražošanu.
