Pļaujas svētku atklāšanā Viktora Ķirpa Ates dzirnavu muzejā pār cilvēkiem baltas lietus straumes lija aumaļām.
Pļaujas svētku atklāšanā Viktora Ķirpa Ates dzirnavu muzejā pār cilvēkiem baltas lietus straumes lija aumaļām. Pasākuma vadītāja Sanita Eglīte secināja, ka tas liecina – raža ir izaugusi un laiks svinēt. Šie bija 17. Pļaujas svētki “No vecmāmiņas pūra lādes”.
Katri svētki ir ar savu smaržu un garšu. Šajos aicināti jaunas meitas un jauni puiši, lai svētki kļūtu ne tikai par nozīmīgāko gada notikumu pagastā, bet arī par demogrāfiskās situācijas uzlabotāju. Ne velti to devīze ir “Rudentiņis – kāzu laiks”. Kalncempju pagasts ir mazākais Latvijā, bet tas ir visskaistākais un visbagātākais, jo tādi svētki nav nekur citur. Var piekrist atziņai, ka Latvijā ir trīs lieli svētceļojumi: uz Aglonu Marijas debesīs uzņemšanas svētkos, uz Alūksni luteriskās Baznīcas dienās un uz Ates dzirnavām pēc darba tikuma.
“Tā ir tradīcija, kuru iedibinājis šī muzeja veidotājs sirdscilvēks Viktors Ķirps. Septīto gadu viņš ir vien mūsu sirdīs un atmiņās sastopams. Man gribētos dot vārdu Viktoram Ķirpam un klausīties viņa mierīgajā, nosvērtajā balsī. Viņam bija latviešu zemnieka sirds, tas brīnumputns, kurš lauku bērnam māca spārnu sajūtu, jaunam cilvēkam piešķir debesis. Pagasta iedzīvotāju likteņgaitas un zemnieka darba tikums bija galvenais, kas vadīja Viktoru darbā,” atzīst pasākuma vadītāja Sanita Eglīte. Līdz ar sveicieniem Viktoram Ķirpam pret debesīm ceļas vijoles raudātā “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”.
Pēc svētku atklāšanas lietus ir mitējies, tāpēc var būt klāt labības kulšanā, graudu malšanā, linu apstrādē, koka tupeļu, pastalu un rokdarbu darināšanā, sviesta kulšanā, kāpostu skābēšanā, cigoriņu malšanā, kaņepju grūšanā, kartupeļu stērķeles gatavošanā, pankūku cepšanā vai laimes kalšanā kalēja darbnīcā. Visas iespējas būtu grūti nosaukt, turklāt katram vilinošāk liekas kaut kas cits, ko izmēģināt un nobaudīt. Turklāt var uzzināt, ka kartupeļu pankūkām ir viena recepte puišiem, otra – meitām. Kāpostu ēvelētājas atzīst, ka vakarpusē arī pašām esot jārīvējas ar puišiem, lai kāposti būtu garšīgāki. Linu apstrādes vērotāji vēlas zināt, vai zirgam galva nereibst, kad to vadā pa apli.
Ejot pa Ates dzirnavu teritoriju un tajā izvietotajām ēkām, ik uz soļa var izjust latvisko darbu gaisotni.
Katru darbu pavada dziesmas, pat kulšanas spriguļi vieglāk cilājas taktī, jo svētkos ir klāt ne tikai pašmāju, bet arī folkloras kopa no Balvu, Rīgas, Ogres, Valkas un Valmieras rajona. Visu dienu nerimst seno darbarīku troksnis, mūzika un dziesmas. Var skatīties Alsviķu dramatiskā kolektīva uzvedumu “Rikšiem bērīt” es palaidu”. Gan uzvedumā ar intriģējošu sākumu un laimīgām beigām, gan dižajā precību laika dziedāšanā, gan sadancošanā ar deju kopu “Jukums” un vakarēšanā ar Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” dalībniecēm galvenā ir precību tēma. Arī svētku vadītāji (Sanita un Didzis Eglīši) ieradušies nolūkot otru pusīti meitai un dēlam. Viņi ir klāt visur, arī lustēs kopā ar Igaunijas Lahedas vīru kori un sieviešu deju kolektīvu. “Kāpēc gan lai latviešu puisis vai meita nenolūkotu kādu svešzemnieku un neaizbrauktu viņam līdzi uz Igauniju vai arī atvilinātu to šurp?” spriež S.Eglīte. Pēc izdziedāšanās var izlocīt kājas kopā ar Baltinavas lauku kapelu. “Labai līgavai ir jāprot ne tikai strādāt, bet arī skaisti dziedāt un dejot. Jaunlaicenē šīs prasmes nav zeķē jāmeklē. Tur ir meitas kā liepas, viņām balsis ir kā lakstīgalām. Ne velti otro rudeni piedalās Pļaujas svētkos, bet devīto gadu aicina folkloras kopas uz festivālu,” slavē S.Eglīte.
Jaunlaicenes pagasta padomes deputāts Guntis Meisters atzīst, ka pašu meitas ir visskaistākās, visčaklākās un visdziedošākās. “Domāju, ka mūsu dziesmas un teiktie vārdi savīsies ar darbiem, kurus darījuši mūsu vecāki un vecvecāki,” saka G.Meisters. Iespējams, tāpēc nu jau otro gadu Pļaujas svētku rīkošanā apvienojušies Kalncempju un Jaunlaicenes pagasta darbinieki. Jaunlaicenes pamatskolas skolotāja Anna Daktiņa atklāj, ka viņa ne tikai apmeklē Pļaujas svētkus, bet arī abus dēlus izprecinājusi Ates muzejā, jo tādas kāzu izdarības nav nekur citur. “Te ir saglabāta pagātne, mūsu tēvutēvu tradīcijas. Kur vēl tāds muzejs ir? Skatoties veco tehniku, atceros, ka pirmajos kolhoza gados ar tādu strādāja vectēvs. Mana gadagājuma cilvēki atceras savu bērnību, bet jaunie var to ne tikai iepazīt, bet arī izmēģināt,” uzsver skolotāja.
Šie Pļaujas svētki notiek nepilnu mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām, tāpēc tajos, protams, redzami politiķi un ministri. Arī viņiem ir ražas laiks, kurā vēlētāji var vērtēt, kas padarīts tautas labā. Jaunieši un bērni izmēģina Tautas partijas oranžo balonu izturību, tos spridzinot, bet Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” apvienība dala bukletus, pēc kuriem gan nav liela pieprasījuma. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks cenšas pārsteigt, dāvinot sēņu grozu Ates muzeja direktorei Valdai Ķirpai, Viktora Ķirpa darba turpinātājai. Muzejā ir saglabāts mūsu senču mantojums, ne tikai senie darbarīki un amata prasme, bet vērtības, kuras dod sakņu un piederības sajūtu. V.Ķirpa atzīst, ka svētkiem gatavojas visu gadu, tāpēc arī lietainā dienā tajos visi jūtas labi un priecājas.
