Nākamnedēļ svinēsim ziemas saulgriežus – vienus no gada skaistākajiem svētkiem. Atzīstu – pietrūkst sniega, lai pilnībā izjustu svētku noskaņu, mieru, lūkojoties lēni krītošās sniegpārsliņās, kas ar savu baltumu apklāj rudens pelēcību un gada tumšāko laiku. Bet, ja sniega nav un sinoptiķi to arī mums uz Ziemassvētkiem nesola, tad svētku noskaņa būs jārod katram pašam savā sirsniņā.
Ja raugāmies no valsts politiskās stabilitātes viedokļa, tad tieši laikā pirms Ziemassvētkiem Latvijā tās iedzīvotājiem diemžēl nav – Ministru prezidente Laimdota Straujuma līdz galam neizprotamu iemeslu dēļ atsacījās no amata un, kā izskatās, līdz Ziemassvētkiem Latvijai jauna vadītāja un Ministru kabineta nebūs. Esošie, protams, strādās, līdz būs jaunie, bet tas viss kopumā neveicina valsts stabilitāti. Savukārt L.Straujumas vārdi kādā intervijā par to, kurš Latvijas tautai teiks gada nogales uzrunu, bija diezgan skumdinoši: “Nu izskatās, ka man pašai tas būs vēl jādara…” It kā tas būtu tik milzīgs apgrūtinājums! Vai arī nav drosmes vai, pareizāk sakot, nedaudz tomēr sameties kauns par savu rīcību un nav ko tautai teikt? Vai arī nav politiskās drosmes uzņemties atbildību par gaidāmajiem grūtajiem lēmumiem, piemēram, izglītības reformu?
Sirdsmieru, gaišumu Ziemassvētkos sevī rodam paši un savās ģimenēs, tuvāko lokā – ne jau politiķi mums to rada. Bet skumji ir tas, ka viss šis decembra politiskais teātris ir kārtējais apliecinājums tam, cik liela ir politiskā vara un neredzamie smagsvari, kuri to virza. Neticu, ka L.Straujuma pati izdomāja atkāpties vai pēkšņi no amata atstādināt bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu – tie visi atkal ir kārtējie nakts lēmumi un paklausīšana tiem, kuru spēkos ir to ietekmēt. Bet tam visam pa vidu ir vēl politiskie spēki, kuriem ir izdevīgi tas, ka Latvijā ir kārtējā politiskās vadības krīze. Kā šonedēļ atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs – iedzīvotāji paši Saeimā sabalsoja tādus kā Spolīši, Zaķi un Āboltiņas! Par pēdējo, Solvitu Āboltiņu, gan varētu diskutēt – ja atminamies, viņu iedzīvotāji Saeimā neievēlēja, viņai vietu “atdeva” partijas biedrs. Muļķīgi, manuprāt, ir arī tas, ka esošā valdība tikko apstiprināja 2016.gada budžetu un tad, paceļot cepures, aiziet. Nāks jaunie, kuriem ar šādu budžetu būs jāstrādā un kuri drošu sirdi varēs atrunāties – mēs jau nevaram, jo tādu budžetu apstiprināja iepriekšējā valdība… Beidzot iegūt politisko drosmi un spēju uzņemties atbildību par izdarīto laikam būtu īsti vietā kā vēlējums Ziemassvētkos Saeimas politiķiem! Savukārt jums, mīļie lasītāji, gaišus Ziemassvētkus un jaukus kopā būšanas mirkļus ar sev tuvajiem! ◆
