Piektdien Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā pulksten 13.00 tiks atklāta kolekcionāra Jura Grīnberga izstāde “Buru kuģi – to attēli, vēsture”.
Piektdien Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā pulksten 13.00 tiks atklāta kolekcionāra Jura Grīnberga izstāde “Buru kuģi – to attēli, vēsture”.
Lai gan pats izstādes nosaukums nerada šaubas par tās vadmotīvu, aplūkojot tai domāto saturisko izklāstu materiālā formā, nākas secināt, ka patiesībā izstāde nebūs tikai par buru kuģiem, bet arī par cilvēcisku kaislību pret pašu jūru šā vārda visplašākajā nozīmē.
Kā atklāj pats kolekcionārs, šīs kaislības rašanās iemesls nav nejaušs un pēkšņs, jo viņa dzimtā jūrnieki bijuši vairākās paaudzēs. Lai gan pašam Jurim apzīmējums “jūrnieks” tā tiešākajā nozīmē gājis secen, apmātība ar ūdeņiem radusi sev citu izpausmi un jau apmēram 15 gadus par nopietnu cienījamā vecuma kunga aizraušanos ir kļuvusi dažādu ar jūru un jūrniekiem saistītu priekšmetu kolekcionēšana.
Piedāvātajā kolekcijā ir gan kuģu attēli, atklātnes, markas un nozīmītes, gan trauki ar kuģniecības simboliku un zīmējumiem, dažādi suvenīri un tikai ar jūrnieku dzīvi saistīta atribūtika. Daļu izstādes autors ir iegādājies pats saviem līdzekļiem, taču liela daļa ir draugu dāvinājumi.
Gatavojoties izstādes atklāšanai, jau kopš nedēļas sākuma kolekcionārs nenogurstoši iekārto izstādei atvēlēto telpu muzejā, lai uzskatāmā veidā parādītu kolekcijas daudzveidību un neparastumu.
Lai gan šī nebūs pirmā J.Grīnberga izstāde, viņš atzīst, ka ar piedāvājumiem īpaši lutināts netiek. Daudzus interesē un saista viņa stāstījums par ūdeņiem un burām, taču iespēja izvietot kolekciju visiem skatāmā veidā nerodas bieži.
Varbūt šā iemesla dēļ izstādes autors ar neapslāpējamu enerģiju gatavojas relatīvi neierastajam notikumam, vienlaikus lutinot jebkuru klātesošo ar stāstiem par kuģniecību, jūrniekiem un savu paša apsēstību ar visu iepriekš minēto.
Pēc profesijas būdams virpotājs, savulaik viņš prieku guvis no burāšanas ar jahtām, kas vienu brīdi bijusi identificējama ar nopietnu sportisku aizraušanos, tāpēc stāsti balstīti ne tikai uz gadu gaitā gūtām zināšanām, bet arī personīgajām emocijām.
Tas liek domāt, ka ekspozīcija būs skatāma tikai tandēmā ar pašu tās vaininieku, kas jau pēc izstādes atklāšanas mēros ceļu atpakaļ uz savām lauku mājām Cēsīs.
