Kāds pazīstams cilvēks, kas tikko bija atgriezies no Igaunijas, teica: kā tas nākas, ka mēs, latvieši, saceram anekdotes par igauņiem, bet patiesībā no viņiem tik daudzās lietās esam atpalikuši?
Kāds pazīstams cilvēks, kas tikko bija atgriezies no Igaunijas, teica: kā tas nākas, ka mēs, latvieši, saceram anekdotes par igauņiem, bet patiesībā no viņiem tik daudzās lietās esam atpalikuši? Nu kaut vai, piemēram, ceļu sakārtošanā. Mūsu puses vīri tik bieži mēro ceļu uz makšķernieku meku – Peipusa ezeru – un, protams, redz, kādi ceļi ir Igaunijā. Kā jau varat noprast, salīdzinājums nav par labu mums. Turklāt sakārtoti ir ne tikai stratēģiski nozīmīgi valsts ceļi, bet arī nelielās šosejas. Jā, var jau teikt, ka viņiem bija labāks ceļu “mantojums” no padomju laikiem un tamlīdzīgi, taču, kā pārliecinājos arī pati, pagājušas nedēļas nogalē viesojoties Tallinā, nu ir tie igauņi pārāki.
Staigājot pa Tallinas vecpilsētu, nevar paiet garām kādam savdabīgam krodziņam, kurā ieejot nokļūsti citā laika dimensijā. Viss – gan ēdieni, gan dzērieni, gan apkalpotāji, gan muzikanti un pat sirdsmājiņa – izveidots vienotā viduslaiku stilā. Esmu pabijusi arī citur Eiropā, bet kaut ko tādu vēl nebiju piedzīvojusi, jo šeit piedāvā ne tikai paēst, bet reizē arī neaizmirstamu šovu, kurā tu pats vari iejusties senā igauņa ādā. Ievēroju, ka arī gidi vecpilsētā tūristus vadā speciālos viduslaiku tērpos un, protams, ekskursiju kulminācija ir jau minētais krodziņš. Tādējādi igauņi itin prasmīgi likuši lietā savu vēsturi Tallinas tēla veidošanā, turklāt tā var arī labi nopelnīt. Bet kā pie mums? Vai mazums bijis diskusiju, kā veidot Rīgas vizītkarti, lai piesaistītu vairāk tūristu. Kamēr kaut kas kaut kur diskutē, spriedelē, tikmēr vizītkarte veidojas pati no sevis, jo vieta jau tukša nepaliek, un Vecrīgā cits aiz cita pēc otra rindojas striptīzklubi. Jaunlaiku latviešu “tautumeitas” tēls pašiem mums gan tā īsti neiet pie dūšas, jo viņai ir kļuvuši pārāk īsi svārki vai to vispār nav, savukārt blūzīti zem ņiebura viņa ir vienkārši “aizmirsusi” uzvilkt, bet par tikumu jau vispār nerunāsim.
Vēl viens Igaunijas fenomens ir jaunais mākslas muzejs “Kumu”. Vērienīga, moderna celtne ar tikpat vērienīgām ekspozīcijām, īpaši interesants ir jauno igauņu mākslinieku piedāvājums. Nenoliedzami, ka “Kumu” ir lielākais igauņu lepnums šobrīd, par to varam kaimiņus tikai apskaust, jo mūsu Gaismas pils – jaunā bibliotēkas ēka – tā arī nav vēl tapusi. Interesants fakts, ka igauņi “Kumu” uzcēluši apmēram par 20 līdz 30 miljoniem latu. Savukārt mūsu bibliotēkas izmaksas, kā zināms, ir gandrīz piecas reizes lielākas! Laikam šoreiz pārsteigsim ne tikai igauņus ar “latviešu nācijas varēšanu”!
Taču viena lieta ir, kur tomēr igauņiem izgriežam pogas, basketbols mums tomēr padodas labāk!
