Gulbenē 9.jūnijā notika reģionāls seminārs, kurā Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajona pašvaldību vadītāji, speciālisti tikās ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem.
Gulbenē 9.jūnijā notika reģionāls seminārs, kurā Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajona pašvaldību vadītāji, speciālisti tikās ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, lai runātu par ceļu uzturēšanas, atjaunošanas un būvniecības plāniem laika posmam līdz 2013.gadam, izmantojot Eiropas Savienības piešķirto naudu.
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume, viņa vietnieks Aldis Lācis un reģionālo programmu daļas vadošais projektu vadītājs Imants Teibe ieskicēja optimistisku kopainu.
Šogad Gulbenes rajonā 595,7 kilometriem valsts ceļu tērēs 611 000 latus, Alūksnes rajonā 627 kilometriem – 769 000 latus, Madonas rajonā 1020,6 kilometriem – 1 087 000 latus, Balvu rajonā 612 kilometriem – 702 000 latus.
Ja piepildīšoties visas prognozes, tad jau nākamgad Latvijas valsts ceļiem atvēlētais finansējums palielināsies līdz 41 miljonam latu, turpmāk no gada gadā šis finansējums palielināsies vēl ik pa 5 miljoniem latu.
Cerams, ka pozitīvas pārmaiņas gaidāmas Rēzeknes – Terehovas un Gulbenes – Rēzeknes ceļa sakārtošanā. Uzlabos Alūksnes – Apes un Madonas – Gulbenes ceļu, kā arī Sinoles – Zeltiņu un Alūksnes – Zaicevas ceļu.
Minimums, kas paveicams gadā Latvijā ir 100 kilometru jauna asfaltseguma uzlikšana 7 metrus platā joslā. Ceļu uzturēšanai turpmāk ienākumi faktiski dubultosies gan pašvaldībās, gan valstī, tāpēc paveikt varēs vairāk. Latvijas valsts ceļu galvenā tīkla uzturēšanā izvirzītie mērķi ir nodrošināt ceļu līdzenumu, nepārtrauktību, nestspēju. Turpmāk noraidoša būs attieksme pret ceļu lāpīšanas praksi, jo uzskata, ka bedrīšu labošana nesniedz cerēto efektu, ir vajadzīgs jauns pārklājums.
Latvijā asfaltseguma klājuma vidējais vecums ir 19 gadu, bet pēc normatīviem galējā robeža ir 15 gadu, kad atkal ir jāatjauno segums. Pirms 20 gadiem Latvijā valsts nozīmes asfaltēto autoceļu remonta apjoms bija 200 000 kvadrātmetru gadā, tagad – 600 000 kvadrātmetru gadā. Turpmākajos septiņos gados ceļu rekonstrukcijas tempi turpinās palielināties. Šajā pavasarī par ceļu katastrofālo stāvokli (zūdošo nestspēju) liecināja tas, ka pirmo reizi “Latvijas valsts ceļi” bija spiesti uz laiku smagajam transportam slēgt ne tikai atsevišķus 2. un daļu 1.šķiras ceļu posmus, bet pat galvenos ceļus, kaut starptautiskās saistības Latvijai šādi liedz rīkoties.
Ceļinieki uzskaita un mēra satiksmi valsts nozīmes autoceļos. Atklājumi esot pārsteidzoši. Kā zināms, parasti vidējais atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometri stundā. Taču visos maršrutos, kur ir pastāvīga ātruma mērīšanas iespēja, līdz pieļaujamajam ātrumam brauc aptuveni puse šoferu. Visi pārējie pārvietojas ātrāk. Aptuveni procents autovadītāji brauc ar ātrumu, kas ir lielāks par 180 kilometriem stundā.
Latvijā laikā no 2006. līdz 2009.gadam plānots katru gadu ieguldīt apjomīgus naudas līdzekļus autoceļu sakārtošanai sakarā ar dzelzceļa slēgšanu. Tātad tas skars arī Austrumvidzemes reģionu. Šā parāda atdošanā Latvijas iedzīvotājiem četru gadu laikā plānots iztērēt 17 miljonus latu.
