Alūksnieša Valda Vīksnas dārzā “Kalnadruvās” krāšņi zied lilijas. Viņš atzīst, ka karstais laiks kavējis ziedu zvaniem veidoties tik lieliem un kupliem kā pērn.
Alūksnieša Valda Vīksnas dārzā “Kalnadruvās” krāšņi zied lilijas. Viņš atzīst, ka karstais laiks kavējis ziedu zvaniem veidoties tik lieliem un kupliem kā pērn. Tomēr jūlijs ir liliju ziedēšanas laiks, tāpēc puķu dobēs visapkārt dārza mājiņai žilbina dzeltenu, sārtu, rozā, oranžu, violetu un baltu toņu zvanu daudzveidība.
“Lilijas audzēju gandrīz desmit gadus, bet sāku ar augļu kokiem un dārzeņiem. Vispirms ir jāiemācās audzēt, lai varētu gaidīt ziedus un augļus. Kad viss par augļu kokiem un dārzeņiem bija skaidrs, pievērsos puķēm. Audzēju galvenokārt daudzgadīgās puķes, ne tikai lilijas, bet arī tulpes un citas. Tagad sāku interesēties par dienlilijām, kuras ir ļoti dažādas. Protams, katram ziedam ir savs skaistums, bet lilijas ir īpašas,” stāsta V.Vīksna.
Viņš rēķina, ka drīz varētu būt 100 šķirņu liliju, kuras pārstāv vairākas grupas: Austrumu, Āzijas, LA un OT. Jo lielāki ir sīpoli, jo vairāk kātu un zvanu uz tiem veidojas. Šovasar Jāņa Rukšāna atsūtītajiem sīpoliem ir pa vienam ziedam. Kad ziedi kļūs par mātes augiem un sīpoli pavairosies, tos varēs dalīt un stādīt citur. Lilijas pasūtītas arī no Aldoņa Vēriņa un Pētera Pikšas kataloga. Diemžēl dabā tās izskatās citādāk, tāpēc tagad ir vairākas oranžas lilijas, kuras ir līdzīgas. “Pirms sāk audzēt puķes, ir vajadzīgs sagatavot zemi, kā arī stādīšanā un kopšanā ievērot agrotehniskās prasības. Katram lilijas sīpolam zemē ir vajadzīga grants “odere”, turklāt tās divas trīs reizes sezonā jāmiglo, lai neslimotu. Mēslojumam izmantoju “Kemir”,” atklāj V.Vīksna. Austrumu lilijas ir jutīgas pret salu, tāpēc to dobe kļuvusi retāka. Toties tās ir īpaši skaistas un smaržīgas, tāpēc pavasarī atsūtītos sīpolus iestādīja siltumnīcā. “Skatīšos, kā pārziemos Austrumu un OT grupas lilijas. Tad varēšu secināt, kā labāk pasargāt,” spriež V.Vīksna. Liliju audzēšana ir viņa vaļasprieks, kam laiks un rūpes vajadzīgas katru dienu.
Dārzs ir tā veidots, lai tajā ziedi būtu no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Puķes, augļu koki un dārzeņi, kā arī neparasti svešzemju augi ir arī otrā dārzā, kas atrodas citā vietā – “Kalnadruvās”. Eremūra jeb tuksneša astes garajā kātā redzami zaļi, apaļi augļi. Agri pavasarī baltiem ziediem priecēja sangvinārija, kuru dēvē par indiāņu asinspuķi, jo tai ir sarkana sula. Aug arī dekoratīvais rīcins, kas ir indīgs. Kaņepes atbaida Kolorādo vaboles, par to V.Vīksna pārliecinās jau trešo vasaru. Gar dārza malu ir māls. Tur nekas neaugtu, tāpēc saimnieks norok mālu apmēram 70 centimetru dziļumā. Māla vietā samet nezāles un veido kompostu. Pēc gada auglīgajā kārtā iestādītas puķes. Ķiploki ielabo zemi, pavasarī to vietā stādīs narcises, astilbes un dienziedes.
