Savulaik Alūksnes tautas nama senioru koris “Brūklenājs” veidots ar pavisam vienkāršu mērķi – pa vakariem kopīgi padziedāt.
Savulaik Alūksnes tautas nama senioru koris “Brūklenājs” veidots ar pavisam vienkāršu mērķi – pa vakariem kopīgi padziedāt.
Ar laiku kopīgā dziedāšana izvērtusies par aktīvu iesaistīšanos Alūksnes pilsētas koncertdzīvē un dalību pasākumos ārpus tās, tāpēc, gatavojoties šosestdien 45 gadu jubilejas koncertam, kora dalībnieki var lepoties ar paveikto.
Bijuši četri diriģenti
Savu nosaukumu koris “Brūklenājs” ieguvis tikai 30 gadu jubilejā, taču ar kuplo dziedātāju skaitu tas varējis lepoties jau kopš pašiem pirmsākumiem. “Kora sastāvs nemitīgi mainās – savu darbību korī pārtrauc vieni, bet to vietā nāk citi. Arī diriģentu maiņas rezultātā gadās, ka aiziet daļa dziedātāju, taču šī dalībnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi kora skaitlisko sastāvu,” stāsta kora “Brūklenājs” prezidente un ilggadējā dziedātāja Lauma Zariņa.
Pavisam kori vadījuši četri diriģenti – Nikolajs Grāvītis, Saša Skuja, Alfreds Dāvids, un nu jau 10 gadus tā diriģente ir Sarmīte Brīdaka. Kora dalībnieki atzīst, ka katram diriģentam ir savs darba stils un prasības, taču Sarmīte no pārējiem diriģentiem atšķiras ar īpašu sirsnību un iejūtību. “Sarmīte ir ļoti toleranta un daudz strādā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu kora skanējumā,” savu diriģenti raksturo viena kora dalībniece Inta Maka. Pati Sarmīte stāsta, ka kora kolektīvs darba procesā izrāda lielu atsaucību un atbildības sajūtu, tāpēc ar tā dalībniekiem ir viegli strādāt.
“Protams, ir savas nepilnības, kas jāpārvar, lai iegūtu labāku kora skanējumu, taču kolektīvs ir ļoti disciplinēts un pretimnākošs. Tas atvieglo darbu, turklāt emocijas, kas tiek piešķirtas, izdziedot kora repertuāru, bieži vien aizēno tos mīnusus, kuri citos gadījumos būtu pamanāmāki,” viņa saka.
Vislabprātāk dzied tautas dziesmas
Par gada nozīmīgāko notikumu tiek atzītas tradicionālās koru skates, kurām gatavojoties paiet liela daļa laika.
“Ieguldītais darbs atspoguļojas saņemto diplomu ierakstos, kuri jau kopš kora pirmsākumiem parāda augstāko vērtējumu kora sniegumā,” stāsta Sarmīte.
Neiztrūkstoša ir piedalīšanās Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un speciāli senioriem domātos dziesmu svētkos, kas notiek katru gadu citā pilsētā. “Koris ir piedalījies visos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos kopš tā dibināšanas sešdesmito gadu sākumā. Jau kādu laiku dalībai šajos dziesmu svētkos klāt nākusi piedalīšanās senioru dziesmu svētkos, kuri divas reizes rīkoti arī Alūksnē,” saka Sarmīte.
Nozīmīgs pārbaudījums izrādījies pagājušajā gadā Alūksnē notikušie Latvijas senioru koru garīgās mūzikas svētki, kas pulcēja 36 senioru korus no dažādām Latvijas pilsētām un pagastiem.
“Apziņa, ka šie svētki notiek Alūksnē un mēs esam alūksnieši, deva papildu stimulu pienācīgai repertuāra apguvei. Atšķirībā no mums daudzi kori nemaz nebija dziedājuši garīgo repertuāru, turklāt četrbalsīgi, tāpēc šie svētki kļuva par būtisku pasākumu izpildījuma kvalitātes paaugstināšanai ne tikai mums, bet arī pārējiem šo svētku dalībniekiem,” atzīst Sarmīte.
Starp gatavošanos dziesmu svētkiem un koru skatēm “Brūklenājs” var lepoties ar bagātu koncertdzīvi. Draudzības koncerti notikuši gan tepat Latvijā, gan blakus esošajā Igaunijā. Sarmīte uzskaita pilsētas, kurās šādi koncerti notikuši, un to nav maz – Gulbene, Balvi, Madona, Rēzekne, Jēkabpils, Cēsis, Valmiera, Kuldīga, kā arī Igaunijas pilsētas Pērnava un Veru.
“Dodoties uz šiem koncertiem, tiek gatavots īpašs repertuārs, kas varbūt netiek dziedāts valsts pasākumos, taču kora dalībniekiem tā izpildīšana sagādā prieku un gandarījumu,” viņa saka.
Šādi sadraudzības koncerti starp senioru koriem esot diezgan bieža parādība. Arī šā gada janvārī Alūksnē jau paspējis viesoties senioru koris “Pīlādzis” no Balviem, kur “Brūklenājs” pagājušajā gadā piedalījās Balvu luterāņu baznīcas 90 gadu svinībās.
Dalība dažādos pasākumos arī nosaka kora repertuāra izvēli, taču paši kora dalībnieki vislabprātāk dzied tautas dziesmas.
“Vislabāk korim patīk izpildīt tās jaukās, mīļās un melodiskās dziesmiņas. Mīlestība uz vienu vai otru dziesmu ar laiku mainās, tāpēc izcelt kādu vienu, kas ir sevišķi mīļa, būtu grūti. Protams, īpaša korim ir dziesma “Brūklenājs”, kas ir kora neoficiālā himna, taču ar laiku ir doma šīs dziesmas vietā izvēlēties kādu citu,” saka Sarmīte.
Viņa stāsta par veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies ar komponistu Arvīdu Rozenbergu laikā, kad kori vadīja diriģents A.Dāvids. Tad koris varēja izpildīt dziesmas, kas komponētas tieši viņam. No šā laika posma sevišķi mīļa palikusi dziesma “Mājup kamenes nāk”, ko A.Rozenbergs kā mūzikas un Skaidrīte Kaldupe kā vārdu autore radījuši kora 25 gadu jubilejai.
Apvieno dziedāšanu ar ceļošanu
Sarmīte stāsta, ka katru gadu koris dodas ekskursijās, apvienojot tās ar koncertēšanu citās valstīs. L.Zariņai visspilgtāk atmiņā palicis brauciens uz Austriju un Ungāriju.
“Brauciena laikā mums bija divas ļoti labas gides – viena stāstīja par saimnieciskajiem un politiskajiem procesiem, savukārt otra – tikai par mūziku. Visu laiku tika atskaņoti tās valsts izcilāko komponistu darbi, pa kuru tobrīd ceļojām,” viņa atceras. Koris devies ekskursijās arī uz Čehiju, Vāciju, kā arī kaimiņzemēm Igauniju un Lietuvu.
Koncertēšana ar ekskursijām tiek apvienota, braukājot arī pa Latviju. “Esam piedalījušies Arvīda Žilinska dzimtajās mājās rīkotajos koru svētkos, kā arī tādā pašā pasākumā brāļu Jurjānu dzimtajās mājās. Katru gadu piedalāmies arī tepat Gaujienā notiekošajos koru svētkos, kas notiek Jāzepa Vītola dzimto māju tuvumā,” stāsta kora diriģente.
Viņa atklāj, ka šogad plānots doties uz Latgales dziesmu svētkiem, taču iepriekšējos divos gados koris piedalījies valsts pensionāru radošo kolektīvu salidojumā Jūrmalā. “Iespēju koncertēt ir ļoti daudz, tāpēc viss atkarīgs no pašu spējas apgūt repertuāru un vēlmes iesaistīties dažādos pasākumos,” uzskata Sarmīte.
Lai gan tiek aktīvi koncertēts, ir tradīcijas, kas nesaistās ar koru skatēm un citiem šāda veida pasākumiem, bet pašiem dalībniekiem.
“Starp jaukākajām tradīcijām mūsu kolektīvā ir apaļo jubileju svinēšana, kad šie cilvēki tiek godināti un burtiski apbērti ar ziedu klēpjiem. Tiek stāstīts jubilāru dzīves stāsts un dziedātas viņu mīļākās dziesmas, tāpēc šo tradīciju, iespējams, var saukt par visievērojamāko,” stāsta Sarmīte.
Šai tradīcijai šonedēļ būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo sestdien jubilāru godā atradīsies nevis atsevišķi kora dalībnieki, bet viss kolektīvs. Cerams, ka arī šā pasākuma laikā varēs dzirdēt kora dzīves stāstu un visu kora dalībnieku mīļākās dziesmas, taču nav šaubu, ka starp skatītājiem noteikti varēs manīt kora pastāvīgos klausītājus – dziedātāju ģimenes un draugus, kas kārtējo reizi varēs atpūsties no ikdienas rūpēm, klausoties savu mīļo cilvēku radītajās mūzikas skaņās.
