Kas ir G8 valstis? G8 valstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Krievija un Vācija.
Kas ir G8 valstis?
G8 valstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Krievija un Vācija. G8 pilntiesīgs loceklis ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Eiropas Savienību galotņu sanāksmē pārstāv Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Padomes priekšsēdētājs.
Kas ir G8?
G8 ir gadskārtējs forums, ko dažādu jautājumu apspriešanai un sadarbības attīstībai izveidojušas pasaules lielākās attīstītās valstis. G8 nav ne institūcija, ne starptautiska organizācija, un tās darbībai nav formāla juridiska pamata. G8 sanāksmēs netiek pieņemti nekādi saistoši lēmumi, un tai nav ne darbības reglamenta, ne pastāvīga sekretariāta. Tāpēc G8 darbojas kā savdabīgs neformāls “klubs”.
Kad tas sāka darbu?
Pirmā galotņu sanāksme notika Rambuijē, Francijā. Uz to pēc Francijas prezidenta ielūguma apspriest ekonomikas un finanšu jautājumus ieradās Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Japānas un Vācijas vadītāji, un tāpēc to nosauca par ekonomikas sammitu.
Kanāda klubam pievienojās 1976.gadā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāju uzaicināja piedalīties Londonas sammitā 1977.gadā.
Kopš Otavas sammita 1981. gadā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs piedalās visās sammita diskusijās.
Krievija klubam pievienojās 1998.gada sammitā, kas notika Birmingemā, Apvienotajā Karalistē.
Kā tas darbojas?
G8 prezidentūras termiņš ir gads, un prezidējošā valsts katru gadu mainās. Attiecīgajā gadā prezidējošā valsts rīko gadskārtējo sanāksmi un nosaka tajā apspriežamos jautājumus. Sammitus sagatavo valstu vadītāju personisko pārstāvju grupa, ko dažkārt sauc par “šerpām”.
Krievija G8 prezidentūru pārņēma 2006.gada 1.janvārī, un 2006.gada sammitu tā rīkos no 15. līdz 17.jūlijam Sanktpēterburgā. G8 prezidējošā valsts 2007.gadā būs Vācija.
Ko apspriedīs sammitā?
Krievija kā prezidējošā valsts apspriešanai šāgada G8 sammitā izvirzījusi trīs galvenos jautājumus: enerģētisko drošību, infekcijas slimības un izglītību.
Grūtākais būs vienoties par pasaules enerģētiskās drošības pamatprincipiem, kas varētu kļūt par pamatu lēmumu pieņemšanai gan G8 un citām valstīm – ražotājām, patērētājām un tranzītvalstīm, ņemot vērā jaunās enerģētikas realitātes.
Pievērsīsies arī citiem G8 valstīm svarīgiem jautājumiem, piemēram, par terorisma apkarošanu, cīņu par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, reģionāliem jautājumiem, par pasaules ekonomikas attīstību un tirdzniecību.
Kāpēc piedalās Eiropas Savienība?
Jau 1975.gadā, kad Rambuijē tika sarīkots pirmais samits, Eiropas Kopiena, kurā tolaik bija apvienojušās 10 valstis, bija unikāla supranacionāla organizācija. Dažās jomās lēmumu pieņemšana notika nevis atsevišķu tās dalībvalstu, bet visas Kopienas līmenī, piemēram, tās ekskluzīvā kompetencē bija starptautiskās tirdzniecības un lauksaimniecības politika. Tāpēc ir skaidrs, ka G8 dalībniekiem, neuzaicinot Kopienu, nav jēgas apspriest tādus ar ekonomiku saistītus jautājumus kā starptautiskā tirdzniecība.
Sākotnēji Kopiena aprobežojās ar jomām, kurās tai bija ekskluzīvas kompetences, taču pakāpeniski tolaik Kopienas un tagad ES loma palielinās. Eiropas Komisija pakāpeniski iesaistījās visās sammita dienas kārtībā iekļautajās politiskajās diskusijās un kopš 1981.gada Otavas sammita arī visās darba sesijās. Tagad Eiropas Komisijas priekšsēdētājs kā pilntiesīgs loceklis piedalās gadskārtējos G8 sammitos, bet Eiropas Komisija ar tā “šerpas” biroja vadītāja Joao Vale de Almeida starpniecību visā sammita sagatavošanas darbā.
Ja Eiropas Padomes prezidentūra ir dalībvalstij, kas nav G8 locekle, sammitā, izņemot tā sagatavošanas darbu, piedalās arī Eiropas Padomes priekšsēdētājs. Tāpēc šogad Sanktpēterburgā Eiropas Savienību pārstāvēs Somijas premjerministrs Vanhanens un Komisijas priekšsēdētājs Barozu.
Kāpēc G8 ir tik svarīga?
G8 sammiti ir ārkārtīgi nozīmīgi pasākumi. Šajā neformālajā grupā tiekas pasaules industriāli attīstīto valstu vadītāji. Tā var noteikt pasaules kārtību, jo ekonomisko lielvaru lēmumiem ir reāls spēks. Un šo līderu noteiktajai virzībai kādā politiskā jautājumā ir “viļņveida” ietekme uz daudzu starptautisku organizāciju un institūciju darbību – ņemot vērā, ka, piemēram, četras no piecām ANO Drošības padomes loceklēm ir G8 valstis. G8 ir ļoti spēcīgs pārmaiņu katalizators.
Vai G8 lēmumi ir juridiski saistoši?
G8 sammitos pieņemtie lēmumi nav juridiski, taču “politiski” ļoti saistoši. Šos lēmumus pēc apspriedēm ar partneriem valstu vadītāji pieņem personīgi un publiski. Valstu vadītājiem pieņemto lēmumu izpilde ir milzīga politiska imperatīva.
Vai ES izpildījusi solījumus?
Trīs galvenie Glenīglā (Skotijā) dotie solījumi ir par parādu atlaišanu, palīdzību un tirdzniecību. G8 valstu vadītāji vienojās: atlaist visus parādus 18 Āfrikas valstīm; piešķirt 50 miljardus ASV dolāru (28,8 miljardus Anglijas sterliņu mārciņu) palīdzības paplašināšanai attīstības valstīm; attiecībā uz tirdzniecību tika panākta vienošanās samazināt subsīdijas un tarifus; kā darījuma daļu Āfrikas līderi no savas puses apņēmās veicināt demokrātijas attīstību un labu pārvaldību.
Pagājušajā gadā Eiropas Savienība uzņēmās nozīmīgas saistības, izpildot G8 Glenīglas sammita lēmumus. Tas Eiropai devis iespēju uzņemoties vadību palīdzības sniegšanā un tirdzniecībā, piešķirot 80 procentus no Āfrikai paredzētajiem 50 miljardiem ASV dolāru, izvirzot attīstības paketi decembrī Honkongā notikušajā ministru līmeņa apspriedē, ieskaitot atbalstu tirdzniecībai – divus miljardus eiro.
* Palīdzības finansēšanā Eiropa ir devēja. Tā tikai nav izpildījusi saistības 2006.gadā palielināt palīdzības apjomu līdz 0,39 procentiem GNI. Komisija paziņojusi, ka to, iespējams, sasniegs šogad, un palīdzības apjoms sasniegs 0,42 procentus GNI.
* Komisija nesen paziņojusi, ka tā pārskatījusi preferenciālās tirdzniecības shēmu, preferenču ģeneralizēto sistēmu papildus attiecinot uz vēl 300 produktiem, galvenokārt lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Noteikta jauna “GSP Plus” kārtība, kas domāta tām īpaši jutīgām valstīm, kuras ir ratificējušas un efektīvi ieviesušas svarīgākās straptautiskās konvencijas par ilgtspējīgu attīstību. Pašlaik tā nodrošina beznodokļu režīmu 91 procentam tarifu līniju, un tāpēc piekļuve tās tirgum ir ārkārtīgi izdevīga.
* Taču jādara vēl vairāk. Tāpēc ir svarīgi bez kavēšanās panākt līdzsvarotu un būtisku iznākumu Dohas tirdzniecības sarunu raundam, kas veicinās attīstību. Ar to Komisija nodarbosies nākamajās dienās un nedēļās.
