Kas zin, kur tie dzejas Pegazi ganās?
Kas var to pateikt bez šaubīšanās?
Pat tad, ja galvā ir dzejoļu jūra,
Parasti dzejniekiem ieslēdzas pašcenzūra.
Ja kāds varbūt pārprastas brīvības vārdā
Ieķeras kultūras kanoniem bārdā,
Un mūzas viņam nav cēlas dievietes,
Bet ielenes lētas un nodzertas sievietes,
Vai tad kāds brīnums, ka pilnās burās
Tāds dzejnieks var iebrist šo mūzu čurās…
Tā rakstīt var grafomāni vai diletanti.
Tad kādēļ mums jālasa tādi panti?
Bet nāksies reiz atzīt sev, Rokpelni Jāni,
Ka tu ar šo prastumu pats sevi māni.
Un uzmanies tomēr, jo var būt vēl trakāk,
Ja iekāpsi ne tikai suņa kakā.
Un atvaino manu smadzeņu vārgumu,
Ja nesaprotu šo nacionālo dārgumu.
