Pie pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” galvenās ieejas ierīkots durvju kods.
Pie pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” galvenās ieejas ierīkots durvju kods.
Lai gan rūpes par bērnu drošību ir obligāta prasība, “Pienenītes” vadītāja Ārija Driņina atzīst, ka šo problēmu aktualizējis pirms vairākiem gadiem notikušais Gulbenē.
“Šis notikums lika pievērst pastiprinātu uzmanību, tāpēc šādi drošības pasākumi pirmsskolas izglītības iestādēs nav nekāds jaunums,” viņa saka.
Ā.Driņina stāsta, ka katra pirmsskolas izglītības iestāde šo problēmu risina savā veidā, turklāt strauji progresējošais tehnikas laikmets piedāvā visai plašas iespējas, kā rūpēties par bērnu drošību. Līdz šim “Pienenīte” izmantojusi laikietilpīgo durvju slēgšanas metodi, kas no darbiniekiem prasījusi ikviena apmeklētāja gadījumā atvērt un pēc tam arī aizslēgt durvis.
Durvju koda ieviešana būtiski atvieglojusi “Pienenītes” darba procesu. Atbildes pults atrodas vadītājas un medmāsas kabinetos, tāpēc gadījumā, ja viena no viņām nav uz vietas, apmeklētāju pieņem otra.
“Protams, var gadīties situācija, kad neviena no mums neatrodas savā kabinetā, taču tādā gadījumā apmeklētāji tiek aicināti uzgaidīt vai iet pie citām durvīm. Pārējās “Pienenīte” durvis gan nav aprīkotas ar durvju kodiem, taču tām ir zvans, pēc kura darbinieki atnāks un durvis atvērs,” skaidro Ā.Driņina.
Viņa atzīst, ka jauno sistēmu novērtējuši gan darbinieki, gan arī bērnu vecāki.
“Katrai jaunai sistēmai ir savs adaptācijas periods, kad visi to pieņem un pierod pie tās. Šobrīd lielākajai daļai vecāku ir pozitīva attieksme pret šo durvju kodu, jo tas tomēr domāts viņu bērnu drošībai un tā ir sava veida garantija, ka jebkurš šajās telpās ienākt nevar,” saka Ā.Driņina.
Tiesa, pēc šīs sistēmas ieviešanas saņemti arī iebildumi, taču tie attiecas uz “Pienenītē” pieņemto lēmumu durvju kodu neatklāt pat vecākiem un izpaust to tikai darbinieku starpā. “Šāds lēmums pieņemts nevis neuzticēšanās, bet gan ērtības labad. Mūsu iestādi apmeklē 130 bērni, tāpēc, atklājot durvju kodu vecākiem, tas tiks nodots mazuļu brāļiem, māsām vai citiem radiniekiem, kas dažreiz ieradīsies viņiem pakaļ, līdz ar to rezultātā zinātāju loks būs tik plašs, ka durvju kodam vairs nebūs nozīmes,” pamato Ā.Driņina.
