Nezinu, kādu lēmumu pirmdien pieņems četras ministrijas par iespējamo sociālās korekcijas izglītības iestādes “Strautiņi” jaunākā vecuma audzēkņu pārvietošanu uz “Naukšēniem”.
Nezinu, kādu lēmumu pirmdien pieņems četras ministrijas par iespējamo sociālās korekcijas izglītības iestādes “Strautiņi” jaunākā vecuma audzēkņu pārvietošanu uz “Naukšēniem”, tomēr ir pamatotas šaubas, vai tādējādi izdosies uzlabot situāciju un audzēkņi nebēgs no pāraudzināšanas iestādes. Liekas, ka kārtējo reizi cenšas novērst sekas, nemeklējot cēloņus.
“Strautiņu” internāta skolotājs Juris Arums ar 40 gadu pedagoģiskā darba stāžu līdz šim nekur nav atradis dzirdīgas ausis, tāpēc atnāca uz redakciju. Viņā ir vērts ieklausīties, lai diskutētu un meklētu problēmas risinājumus, jo gatavas receptes nepilngadīgo puišu ietekmēšanai laikam gan neviens nespēj dot. J.Arums uzskata, ka reorganizācija iecerēta, lai kaut ko darītu. Pieredze liecina, ka pirms vairākiem gadiem līdzīgas iestādes “Pilcene” likvidēšana un audzēkņu pārvietošana uz “Strautiņiem” situāciju pasliktināja, nevis uzlaboja. Kas var garantēt, ka šoreiz būs citādi?
“Tagad skolā uzturas vidēji 30 audzēkņi. Ja pusi aizsūtīs prom, vai būs vērts uzturēt korekcijas iestādi? Nezinu, kā izgudrojums tas ir, ka mums, lūk, ir tik daudz problēmu tāpēc, ka lielie atnāk un dauza mazos. Nav tā! Drīzāk kautiņi ir starp lielajiem, tiesa, tie dažreiz ir patiesi nežēlīgi,” spriež J.Arums.
Par pārkāpumu jāsoda uzreiz
Viņš domā, ka nelaime ir cita – audzēkņiem nav motivācijas uzturēties sociālās korekcijas iestādē. Tagad tajā strādā uzraugi, bet bēgšana ir tāda kā vēl nekad – masveidā – 12 puiši uzreiz. Un neviens neko nevar izdarīt! Ja kāds grib bēgt, pietiek aiziet aiz ēkas, kur desmit metru attālumā ir mežs. “Ir piešķirti papildu līdzekļi – 7000 latu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta. Nolemts izsēdināt arī psihologu un sociālo pedagogu desantu. Tie atbrauks un runās ar audzēkņiem. Bet mēs paši esam pedagogi, turklāt katrs ir studējis arī psiholoģiju. Zinu, ka neviens psihologs nespēs iestāstīt puišiem – viņiem trīs gadi jānīkst “Strautiņos” tikai tāpēc, ka izdarījuši vairākas zādzības. Psihologs var palīdzēt grūtā brīdī, bet nevis pārliecināt nebēgt,” atzīst J.Arums.
Kad pusaudzi nosūta uz sociālās korekcijas iestādi, viņš jau vairākus gadus ir klaiņojis un zadzis. Dažam ir 5, 10, bet citam – pat 50 zagšanas epizodes. Par to, ka viņš neapmeklē skolu un zog, uzreiz vajadzētu lemt par sodu, nevis gaidīt, kamēr sakrāsies tik daudz pārkāpumu, lai izlemtu – trīs gadi ir jāpavada “Strautiņos”. Tas ir briesmīgi! “Turklāt, izciešot soda laiku, ir jābūt motivācijai nebēgt. Proti, jādod iespēja ar labu uzvedību samazināt soda izciešanas laiku. Jā, tāda ir, bet likums paredz – par to var lemt pēc tam, kad izciesta puse, tātad ne agrāk kā pēc pusotra gada. 13 līdz 16, 17 un 18 gadi ir skaistākais laiks, bet viņiem tas ir jāpavada korekcijas iestādes teritorijā,” skaidro J.Arums. Pa to laiku audzēknis ir vairākas reizes bēdzis, tāpēc vairs nepastāv pat iespēja sodu samazināt.
Nespēs turpināt mācības skolā
Pedagogs ir pārliecināts, ka pusaudzim sociālās korekcijas iestādē ir kaut kas jāiemācās. Skolotājiem kopā ar audzinātājiem būtu jāpanāk, lai ir ne tikai mācību stundas, bet varētu apgūt arī darba iemaņas. Tiesa, skolotājiem ir grūti strādāt, jo vienmēr jārisina konfliktsituācijas. “Šie bērni nav atpalikuši attīstībā, bet nav apguvuši savam vecumam paredzēto mācību vielu. Viņiem vajadzētu pildīt mājas darbus tāpat kā vispārizglītojošās skolās, bet te neviens pēc stundām nemācās. Ja arī 16 gadu vecumā beidz 6.klasi, tad, atgriezušies savas pilsētas vai pagasta skolā, viņi netiks citiem līdzi. Tas nozīmē, ka klasesbiedri, iespējams, zobosies par gara auguma puisi, kurš neprot rēķināt vai arī neko nesaprot angliski. Ja grūti mācīties, tad droši vien neies uz skolu un sāksies viss no gala,” secina J.Arums. Viņš uzsver, ka ir jādomā, kā motivēt mācīties, lai nerastos šāda situācija pēc soda izciešanas.
Aroda iemaņas – pret zagšanu
Šajā vecumā puišiem vajadzētu apgūt arodu, jo diez vai viņi būs augstskolu studenti. Jā, skolas darbnīcā viņi gatavo svečturi vai citu lietu, bet ir vajadzīga mācību programma, ko apstiprina ministrija. Ja “Strautiņos” neiemācās ne vispārizglītojošos mācību priekšmetus, ne arodu, tad viņiem nav izredzes veidot normālu dzīvi. “Ja prot turēt rokās ķelli un uzlikt sauso apmetumu, līmēt tapetes, strādāt ar koku, tad ir apgūtas dzīvē noderīgas lietas. Puiši spēs vismaz savu māju sakārtot, jo daudzi nāk no ģimenēm, kuras dzīvo ne tikai trūkumā, bet arī netīrībā un nekārtībā. Bieži vien viņiem vecāku nemaz nav,” skaidro J.Arums. Turklāt ir vajadzīgas kaut kādas prasmes, ar kurām iekļauties sabiedrībā. Ja puišiem būs, piemēram, galdnieka palīga sertifikāts, tad viņiem būs iespēja atrast darbu. J.Arums var piedāvāt šādu programmu.
“Domāju, ka puišiem sevišķi patiktu apgūt automehāniķa palīga specialitāti. Ne viens vien ir zadzis automašīnas. Viņi ir “speciālisti” šajās lietās, tāpēc nevarētu būt nekas saistošāks, kā tikt pie mašīnu dzelžiem,” saka J.Arums. Turklāt viņi varētu arī kārtot automašīnas vadītāja tiesības. “Varbūt tie nebūtu daudzi, bet mēs šiem puišiem būtu radījuši pamatu, uz kura atsperties. Tā ir īstā motivācija!” akcentē pedagogs.
Vai tā nav pretruna? Pusaudžiem vajadzīga motivācija agrāk tikt prom no “Strautiņiem”, bet nepieciešams arī apgūt profesionālās iemaņas. “Jā, specialitātes apguvei ir vajadzīgs laiks. Tomēr arī pusgada laikā iemācītajam ir nozīme. Turklāt parasti tik agri no “Strautiņiem” neviens neaiziet,” norāda J.Arums. Kamēr viņi ir sociālās korekcijas iestādē, jāiemācās vienīgais, kas var atturēt no zagšanas – prasme strādāt. Ja viņi to neprot vai nevēlas darīt, ēst gribas un apģērbties tāpat. Ko darīt? Jāiet zagt. Šī ir tā ķēdīte, kas veido “Strautiņu” audzēkņu nākotni. Puse no viņiem būs kontingents Cēsu mazgadīgo kolonijai un cietumiem. Turklāt par dārgu naudu, jo izdevumi 30 līdz 40 audzēkņu, lai gan skaitās apmēram 60, uzturēšanai ir lieli.
Sacensībās var izcelties
Kad bija izveidota “Strautiņu” audzēkņu pašpārvalde, tika izteikts priekšlikums vairāk braukt uz sporta sacensībām. Tas notiek ļoti reti. Gadās, ka ir apsolīts braukt uz sacensībām, bet līnijā paziņo – atkal ir aizbēguši, tāpēc nevar. “Kāpēc būtu jācieš citiem? Nekad neviens no sacensībām nav aizbēdzis. Turklāt dalība sacensībās motivē trenēties un uzvesties tā, lai tiktu laukā no skolas teritorijas,” uzsver J.Arums. Sporta nodarbības puišus visvairāk saista, tomēr nav stimula trenēties treniņu dēļ. Ar panākumiem sacensībās iespējams sevi parādīt, apliecināt, nevis vienkārši spēlēt bumbu un kavēt laiku.
Audzēkņi nav bijuši ne uz vienu koncertu. Vasaras karstajās dienās tikai divas reizes puišus veda peldēties uz Alūksnes ezeru. Kāpēc nav zēnu kora, kurš brauktu uzstāties? Ar to audzēkņi iemācītos sevi apliecināt sabiedrībā. “Viņi būtu lepni, ka prot spēlēt basketbolu, dziedāt un atskaņot kādu mūzikas instrumentu. Katrs grib sevi apliecināt. Ja neko neprot, tad iedod kādam pa degunu, tādējādi apliecinot savu pārākumu,” uzskata J.Arums. Ka iespēja nokļūt ārpus sociālās korekcijas iestādes nerada problēmas, liecina puišu dalība pasākumā Rīgas sporta arēnā kopā ar Latvijas prezidenti un Zviedrijas karalieni.
Atgriežas ierastajā vidē
“Mums ir jāveido civilizēta skola, nevis pārmācības nams. Šodien varbūt puisis mācās vispārizglītojošā skolā, rīt būs “Strautiņu” audzēknis, bet pēc gada vai diviem atgriezīsies savas pilsētas mācību iestādē. Mums nav jāveido cietuma mazā māsa, bet jāpanāk, lai viņi no šejienes aizietu labāki nekā atnāca un varbūt arī labāki nekā ir vietējā skolā,” klāsta J.Arums. Pašlaik tā trūkst, tāpēc nav jābrīnās, ka pusaudži bēg, atpakaļ neskatīdamies. To var darīt, kad vien vēlas, un nav nekāda soda par to. Ja noķer un atved atpakaļ, ieliek izolatorā. Kad no turienes tiek laukā, bēglis priecīgs stāsta visiem savus piedzīvojumus. Viņš ir varonis! Nu noņems punktus, bet viņam to nemaz nevajag. Kad gribēs, atkal aizbēgs. Ja par septiņu dienu bēguļošanu tikpat būtu jāstrādā sabiedriskais darbs, tad varbūt padomātu, pirms patvaļīgi atstātu iestādi.
Tādi viņi izies no skolas sabiedrībā. Audzēkņi netiek sodīti nekādā veidā ne par ko. Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts soda izolators, bet “Strautiņos” šim mērķim izmanto medicīnas izolatoru. Audzēkņi tur uzturas vienās sporta biksēs, lai neaizbēgtu. Pārdomu istabai jeb izolatoram ir jābūt tādam, kur nevar pa logu uzvilkt augšā cigaretes un arī apģērbu, lai tomēr izbēgtu. Uz kurieni? Viņi atgriežas tajā pašā vidē, kurā dzīvojuši iepriekš. Ko darīs? Turpinās dzert, smēķēt un zagt.
***
Fakti
3.aprīlī policija informēta, ka no datorklases nozagtas datorkomplekta austiņas.
10.aprīlī audzēkņi sabojājuši skolas darbinieka – 1947.gadā dzimuša vīrieša – personīgo automašīnu “Audi A4”, metot no jumta akmeņus. Vainīgās personas noskaidrota, uzsākts kriminālprocess. Sociālās korekcijas iestādē jūlijā atrodas
30 puiši. 15 ir aizbēguši, 6 atrodas apcietinājumā, pārējie palaisti brīvdienās uz mājām.
28.jūlijā iestādi patvaļīgi atstājuši divi audzēkņi, 29.jūlijā no peldvietas “Melnums” aizbēguši trīs audzēkņi, kas tur bija aizvesti peldēties. Tās pašas dienas vakarā policija aizbēgušos notvēra pie Saules tilta, lietojot alkoholu.
Jūlijā sociālās korekcijas iestādē atradās 30 puiši. 15 bija aizbēguši, 6 – apcietinājumā, pārējie palaisti brīvdienās uz mājām. Augustā tur bija vairs tikai 15 audzēkņi.
Jūlija sākumā Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sākusi pārbaudi, jo pa uzticības tālruni saņemta informācija par regulāru fizisku izrēķināšanos starp iestādes audzēkņiem. Pārbaudē atklāti arī citi būtiski trūkumi, piemēram, sistemātiska audzēkņu bēgšana. Iepazīstoties ar traumu reģistrācijas žurnāla ierakstiem, konstatēts, ka audzēkņiem regulāri fiksētas dažāda rakstura un smaguma traumas. Noskaidrots, ka parasti fiziska izrēķināšanās notiek tad, kad audzēkņi bijuši alkohola reibumā.
Izglītības un zinātnes ministrijas Finanšu departaments plānojis pārskatīt budžeta sadalījumu “Strautiņiem” un pārrunāt iespēju uzsākt arodmācības. Ministrija atzinusi, ka vajadzētu radīt četras režīma uzraugu štata vietas, vienu sociālā pedagoga štata vietu un nodrošināt pilnu slodzi psihologam, neatkarīgi no audzēkņu skaita.
Paredzēts izstrādāt kulināra – pavāra palīga mācību programmu un iesniegt to licencēšanai Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī nodarbību veidā apgūt galdniecību, lai lietderīgi pavadītu brīvo laiku.
Augusta beigās Alūksnes rajona prokuratūra lūgusi Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt iestādē pieņemto noteikumu “Audzēkņu darbības, stimulēšanas un koriģēšanas sistēma” atbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem un normatīvo aktu prasībām.
Alūksnes rajona policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess pret iestādes vadītāju Juriju Jevdokimovu par darba pienākumu nepildīšanu (bezdarbību) un pret divām internāta skolotājām V.Polkovņikovu un T.Ševčenko par vardarbīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret nepilngadīgo.
Septembrī “Strautiņus” apmeklēja bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars, kurš solīja nodrošināt policista štata vietu iestādē, ja saņems rakstisku pieprasījumu.
Izdarot grozījumus likumā
“Par valsts budžetu 2006.gadam”, “Strautiņiem” piešķirti 7426 lati jauno speciālistu algām un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanai.
