Septembrī aprit 10 gadi, kopš Latvijā izveidotas bāriņtiesas un pagasttiesas.
Septembrī aprit 10 gadi, kopš Latvijā izveidotas bāriņtiesas un pagasttiesas. Alūksnes pilsētas bāriņtiesa darbu uzsāka 1996.gada 1.jūlijā. Visus
10 gadus tajā strādā priekšsēdētāja Regīna Vorona un bāriņtiesas loceklis Leonards Vērdiņš.
Kā locekļi Alūksnes bāriņtiesā ir strādājušas arī Līga Toka, Ingūna Girbe, bet pašlaik strādā Digna Ķīse un Lolita Krūmiņa. Savukārt sekretāres pienākumus pašlaik veic Gunta Vanaga, pirms tam to darīja Agita Musta un Eleonora Ilsjāne. Viņi visi ir snieguši savu ieguldījumu bāriņtiesu darbā.
Augusta beigās Rīgā bija bāriņtiesu 10 gadu darbībai veltīta konference, kurp devās arī Alūksnes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja un Alūksnes rajona bāriņtiesu un pagasttiesu koordinatore Regīna Vorona. Konferencē Bērnu un ģimenes lietu ministrija viņai pasniedza arī Atzinības rakstu par darbu, atsaucību un entuziasmu, organizējot bāriņtiesu un pagasttiesu darbu Latvijas rajonos un novados.
“Konferences sākumā tikām iepazīstināti ar Latvijas prezidentes Vairas VīķesFreibergas apsveikumu. Prezidente uzsvēra, ka šajā darbā bieži nākas sastapties ar bezatbildīgiem vecākiem. Ministrs Ainārs Baštiks atgādināja, ka sākumā sabiedrībā bijusi neizpratne par šīm aizbildnības un aizgādības iestādēm, jo uzskatīts, ka tās būs sociālā darba iestādes. Ministrs pateicās darbiniekiem par drosmi un prasmi veikt šo grūto, atbildīgo darbu, kas prasa kompetenci, zināšanas un “biezu ādu”,” saka R.Vorona.
Konferences dalībnieki kopīgi atcerējās, kāda bijusi bāriņtiesu un pagasttiesu darbība šajos 10 gados. Nosacīti to var iedalīt trijos posmos. Pirmais ir no 1996. līdz 1998.gadam, kad pašvaldībās veidojās šīs iestādes. “Šajā laikā valstī bija sarežģīta sociālekonomiskā situācija, bija vērojama krīzes situācija, ka vecāki nespēja uzņemties atbildību par savu un savu bērnu dzīvi. Grūtības radīja tas, ka bāriņtiesām un pagasttiesām vajadzēja atrast likuma normām atbilstošus darbiniekus. Diemžēl tad vēl bija neskaidri formulēta bāriņtiesu kompetence. Arī Alūksnes rajonā uzskatīja, ka bāriņtiesa ir tas pats, kas sociālais darbinieks, jo abu iestāžu funkcijas dublējās,” stāsta R.Vorona.
No 1998. līdz 2003.gadam bija bāriņtiesu un pagasttiesu attīstība. Šajā laikā sabiedrībā bija vērojama tendence, ka ģimenes ar bērniem kļūst par trūcīgāko iedzīvotāju slāni, vāji attīstīts bija sociālais darbs ar ģimenēm, kurās ir bērni, un audžuģimeņu sistēma. Bija raksturīgi dibināt aizbildnību, lai novērstu problēmas ģimenē. Trūka vienotu kritēriju nelabvēlīgu ģimeņu izvērtēšanai. Bāriņtiesu un pagasttiesu darba uzraudzības un metodiskās vadības sistēma uzlabojās, kad izveidoja ministrija.
“Savukārt no 2003. līdz 2007.gadam vērojamas bāriņtiesu un pagasttiesu darbības kvalitatīvas izmaiņas, ko sekmēja izmaiņas normatīvajos aktos. Sociālā darba attīstīšana un pilnveidošana veicināja sadarbības uzlabošanos starp dažādām pašvaldību institūcijām bērnu tiesību aizsardzībā. Tas ietekmēja to, ka bāriņtiesās palielinājās izskatāmo lietu skaits. Ja 2004.gadā savās sēdēs Alūksnē mēs izskatījām 48 lietas, tad 2005.gadā tās bija jau 69 lietas, bet šāgada pirmajos astoņos mēnešos – jau 41 lieta,” saka R.Vorona.
Viņa atzinīgi vērtē ministrijā izstrādātos metodiskos ieteikumus bāriņtiesu darbam, kas lieti palīdz strādāt. Turklāt ar 2007.gada 1.janvāri spēkā stāsies jaunais bāriņtiesu likums, par ko konferencē daudz runāja. Līdz 2007.gada 31.decembrim visas Latvijas pagasttiesas pārdēvēs par bāriņtiesām.
“Tagad būs noteikts, ka bāriņtiesas vadītājam un locekļiem jābūt pedagoģiskajai, juridiskajai, psihologa, mediķa vai sociālajai izglītībai, pretējā gadījumā jāiziet plašs mācību kurss. Turpmāk bāriņtiesu priekšsēdētājs un vietnieks nedrīkstēs būt arī pašvaldības sociālā dienesta vadītājs vai sociālā darba speciālists. Alūksni tas neietekmēs, bet vairākus Alūksnes rajona pagastus gan. Likumā noteikts, ka bāriņtiesu darbinieki drīkst runāt ar bērnu bez pieaugušo klātbūtnes. Ir atrunāts, ka turpmāk, ja uz bērna vārda ir nekustamais īpašums un vecāki to vēlas pārdot, to nevarēs izdarīt bez rajona tiesas sprieduma, ja mantas vērtība pārsniegs 10 000 latu. Tagad šī summa ir 1000 latu. Bet, ja bērns būs jāizņem no ģimenes, turpmāk to drīkstēs darīt ne tikai bāriņtiesas priekšsēdētājs, bet arī bāriņtiesas locekļi,” norāda R.Vorona.
Viņa uzsver, ka Alūksnes bāriņtiesā šajos gados ir palielinājies darba apjoms. Ir izveidojusies sadarbība ar sociālo dienestu darbā ar riska ģimenēm, ir vērojama bāriņtiesas locekļu zināšanu izaugsme.
