Alūksnes sākumskolas trīs 3.klašu un arī 5.klases audzēkņi kopā ar skolotājām un vecākiem priecīgi čalo trīs bānīša vagonos. Līdz Papardes stacijai, kur viņus gaida Sniegbaltītes zeme, jāpaspēj uzrakstīt vēlēšanās.
Alūksnes sākumskolas trīs 3.klašu un arī 5.klases audzēkņi kopā ar skolotājām un vecākiem priecīgi čalo trīs bānīša vagonos. Līdz Papardes stacijai, kur viņus gaida Sniegbaltītes zeme, jāpaspēj uzrakstīt vēlēšanās.
Izrādās, ka apmēram trešā daļa no 100 pasažieriem pirmo reizi brauc ar bānīti, tāpēc jūtas neparasti satraukti.
“Tāds brauciens ir īpašs, skolēniem tas ir kaut kas jauns un neparasts. Viņiem skolotāji ir apnikuši, tāpēc labāk patīk darboties citā vidē. Lai arī viņi zina, ka Ziemassvētku vecītis, Rūķis un pasaku tēli ir cilvēki, tomēr ir interesanti,” vērtē sākumskolas skolotāja Anita Musta.
Kad visas vēlēšanās iekārtas koku zaros, skan dziesmas Ziemassvētku vecītim. Viņš var būt apmierināts, jo bērni patiesi ir zinoši un prasmīgi dziedātāji. Umernieku stacijā vagonos iekāpj Meža māte, Sniega māte un Rūķis. Viņi palīdz sagatavoties brīdim, kad vajadzēs tikties ar Raganu. Tas nav lieki, jo mežā, kur apstājas vilciens, bērnus jau gaida Ragana. Lai gan tā apgalvo, ka ir laba, skolēnu uzticību uzreiz neizdodas iegūt. Tikai tad, kad Ragana apsolījusi aizvest uz Vēlējumu dārzu, kurā jāiestāda koki ar bērnu vēlmju lapiņām, atbraucēji palīdz viņai atbrīvoties no pinekļiem.
Tomēr, ejot pa meža taku, bērnus gaida pārbaudījumi: jāizlokās starp mietiņiem, jāiziet caur Raganas tumšo alu un jāpārvar dažādi šķēršļi, līdz nonāk pie dārza iežogojuma. Bērni nosargājuši skolotājas, lai tumšajā alā viņas nenoķer Raganas zirnekļi. Kad pa Vēlējumu dārza vārtiem ienesti un iestādīti koki ar vēlējumiem, katrs lec uz vienas kājas tik reižu, cik vēlēšanos gaida piepildāmies. Pēc izkustēšanās atrakcijās visiem garšo Rūķu mātes vārītā tēja un karstie tikko eļļā ceptie cepumi. Tie liekas pat labāki par piparkūkām.
Pēc brauciena atsauksmes liecina, ka šogad vienīgais speciālais bānīša reiss no Alūksnes devis daudz prieka tā dalībniekiem. “Ziemassvētku vecītis bija brīnišķīgs. Viņš iznāca no meža, lai pie pušķotas egles ietu rotaļās ar bērniem. Radās gan aizdomas, ka Rūķis ir pārvēties par Ziemassvētku vecīti, bet šajā laikā jau notiek visādi brīnumi. Par spīti visam bērniem Ragana patika vislabāk. Lai gan viņa bija nešpetna, tomēr solīja laboties,” atzīst skolotāja Maija Jauniņa. Viņa piebilst, ka pietrūka vienīgi sniega. Droši vien tāpēc savā valstībā nemanīja Sniegbaltīti. Viņai bail, ka lietus to varētu izkausēt. Sniega māte apsolījusi atsūtīt sniegu, tāpēc jau atpakaļceļā uz Alūksni varēja redzēt krītam baltas pārslas.
