Šonedēļ pie Ministru kabineta ēkas notika Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības organizēts pikets, kurā piedalījās vairāk par diviem simtiem medicīnas darbinieku no visas Latvijas.
Šonedēļ pie Ministru kabineta ēkas notika Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības organizēts pikets, kurā piedalījās vairāk par diviem simtiem medicīnas darbinieku no visas Latvijas. Viņi pieprasīja valdībai turēt iepriekšējos gados dotos ar veselības aprūpes sistēmā strādājošo darba samaksas paaugstināšanu saistītos solījumus.
Kā rīkoties mediķiem, ja pikets tomēr nelīdzēs?
– Anna no Alūksnes:
Ja jau pikets neko nelīdzēs, tad atliks vien streiks. Lai gan streika dēļ cietīs vienkāršie iedzīvotāji, jo būs traucēta medicīnas sistēma. Nebūs pieejami ārsti un neatliekamā palīdzība, būs gana daudz problēmu. Bet kāpēc gan cilvēkiem būtu jācieš valdības neizdarību dēļ? Ja solīja palielināt algas, tad to arī vajadzēja darīt, tāpēc uzskatu, ka mediķiem kaut kā jācīnās par algām. Algas jau vajag palielināt ne vien medicīnā, bet daudzās citās nozarēs arī.
– Benita Alūksnes rajonā:
Katram ir sava izvēle, piedalīties vai tomēr nepiedalīties piketos un streikos. Streiks jau neko nemainīs, tomēr traucēs cilvēkiem. Medicīna ir nozare, kurai jābūt pieejamai nepārtraukti. Medicīnas pakalpojumus izmantoju vien savā pagastā un esmu apmierināta ar savu dakterīti un viņas sniegtajiem pakalpojumiem.
– Jānis Apē:
Valdībai pašai vajadzētu saprast situāciju un nepieļaut streika rīkošanu. Uzskatu, ka medicīna ir nozare, kurā streiks nav pieļaujams nekādos apstākļos. Par savām tiesībām mediķiem ir jāpastāv, bet konkrētu rīcības modeli nezinu ieteikt.
– Andrejs Alūksnē:
Saprotams, ka mediķiem algas jāpalielina, bet arī pašiem jākļūst labākiem. Ir daudz novecojošu mediķu, un ir tādi, kas neprot strādāt ar cilvēkiem un savu darbu nemīl. Ārstu attieksmes pret pacientiem ir dažādas. Ir jau vēl ārstu patvaļa un aplokšņu jautājums.
