Vakar vienu dienu bija spēkā referenduma neatceltie grozījumi Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumā. Jau šodien stāsies spēkā minēto likumu grozījumi, kuri strīdīgās izmaiņas atceļ.
Vakar vienu dienu bija spēkā referenduma neatceltie grozījumi Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumā. Jau šodien stāsies spēkā minēto likumu grozījumi, kuri strīdīgās izmaiņas atceļ.
Kāda bija referenduma nozīme?
Virešu pagasta bibliotekāra palīdze Inga Kazaka:
– Domāju, ka referendumam nebija nekādas nozīmes, jo nekas jau nemainās. Cilvēki ir kūtri, iesaistoties politiskajos procesos, tāpēc arī uz referendumu devās tik maz. Iespējams, ka nebija pietiekoši saprotami izskaidrota referenduma būtība un paši likumi.
Mālupiete Daiga:
– Man politika ļoti nepatīk, tāpēc par referenduma nozīmi man nav viedkļa, taču domāju, ka nebija jēgas uz to iet. Cilvēki vairs nekam netic, netic, ka viņa balss spēj kaut ko mainīt politikā un tāpēc arī tik maz devās uz referendumu. Referendumi ir vajadzīgi, lai cilvēki tomēr varētu izteikt savu viedokli.
Alūksniete Gaida Jāņkalne:
– Pēc referenduma ir zināms, ko cilvēki grib un domā. Vajadzīgie procenti netika savākti, jo cilvēki ir kūtri, jaunie nemaz nedomā par politiku un tikai dara savus darbus un pelna naudu. Kas gribēja, tas nobalsoja. Pagaidām izskatās, ka politiķiem vienalga, ko tauta domā.
Apes bāriņtiesas priekšsēdētājs Jānis Miezītis:
– Referendumam būti bijusi nozīme tad, ja cilvēki būtu uz to aizgājuši pietiekamā skaitā un ja tas tiešām būtu noticis. Šobrīd referendumam ir nozīme tikai tādā ziņā, ka tas kārtējo reizi apliecināja cilvēku neaktivitāti, pasivitāti.
Kas attiecas uz drošības likumiem, tad nozīme ir ļoti maza, jo tauta tā arī par šo jautājumu viedokli nepateica – referendums nenotika. Cilvēki ir pārliecinājušies, ka ar savām aktivitātēm viņi valstī neko nevar panākt, tieši tādēļ ir kļuvuši apātiski un mazaktīvi. Pašreiz politiķi ar savu rīcību demonstrē, ka viņiem ir vienalga, ko tauta domā.
