Līdz 28.jūnijam vēl var pieteikties subsīdijām, lai ierobežotu latvāņu izplatību. Latvāņu izplatības ierobežošanai paredzēti 200 000 latu.
Līdz 28.jūnijam vēl var pieteikties subsīdijām, lai ierobežotu latvāņu izplatību. Latvāņu izplatības ierobežošanai paredzēti 200 000 latu.
Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite uzsver, ka šo iespēju noteikti vajadzētu izmantot Alsviķu, kā arī Trapenes, Malienas, Jaunalūksnes pagasta zemju īpašniekiem, kur padomju varas gados sētie lopbarības augi guvuši nevēlamu izplatību. Viņa pieļauj, ka nākamgad šādu finansējumu latvāņu apkarošanai vairs nevarēs saņemt.
Alsviķu pagasta lauksaimniecības konsultante Vaira Vēķe apsekojusi teritorijas, kurās aug latvāņi, un secinājusi, ka tie būtu jāapkaro apmēram 120 hektāru platībā. Sevišķi daudz indīgo augu savairojies pie kaltēm, kā arī Rezakas ceļa malā. Pieciem zemes īpašniekiem nosūtītas vēstules, kurās pašvaldība mudina pieteikties subsīdijām. Maksimālās izmaksas subsīdiju aprēķināšanai ar latvāņiem aizaugušo atklāto platību attīrīšanai ir 150 latu par hektāru, bet nepārsniedzot 2108 latu vienam atbalsta pretendentam.
Atbalstu varēs saņemt, ja ar latvāņiem aizaugusī platība nav mazāka par pieciem hektāriem un vidējais augu blīvums ir vismaz trīs augi vai augu grupas uz 100 kvadrātmetriem. Galvenais latvāņu izplatības ierobežošanas uzdevums ir novērst sēklu izplatīšanos un veicināt to bojāeju. To var panākt ar ķīmiskiem, mehāniskiem, bioloģiskiem un kompleksiem paņēmieniem. V.Vērse cer, ka subsīdijas ir tikai sākums valsts atbalstam latvāņu apkarošanā. Tas paredzēts Latvijas attīstības plāna lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanas programmā.
Latvāņi ir daudzgadīgi lakstaugi. Ne skābbarībai, ne biškopībai augs nav piemērots, jo satur spēcīgu indi. Ik gadu Valsts apdegumu centrā ievieto desmit un vairāk cilvēku, kuri guvuši apdegumus no latvāņiem. Cīņa pret latvāņiem efektīvi ir agrotehniskie pasākumi, bet tie jāveic visur un visiem reizē.
