Liepnas un Pededzes pagasta ģimenes ārsts Jānis Stabingis atzīst, ka reizēm kā mediķim nākas saskarties ar sekām, kad pacienti pārlieku ir aizrāvušies ar svētku svinēšanu.
Liepnas un Pededzes pagasta ģimenes ārsts Jānis Stabingis atzīst, ka reizēm kā mediķim nākas saskarties ar sekām, kad pacienti pārlieku ir aizrāvušies ar svētku svinēšanu.
“Ar pārmērīga alkohola lietošanas sekām nākas saskarties gan svētkos, gan darbdienās, jo parasti svētki ir tikai sākums tam visam. Dzērāji šoferīši pie ģimenes ārsta nenāk, viņi saskaras ar ātrās palīdzības, slimnīcas vai morga darbiniekiem. Kopējā negadījumu statistikā avāriju traumatisma ir maz – visvairāk traumu cilvēki gūst atpūtas pasākumos,” atzīst J.Stabingis.
Kā ģimenes ārstam viņam reizēm ir gadījies strādāt arī svētkos. “Biežāk problēmas rodas saistībā ar baznīcu svētkiem, kad cilvēki ietur gavēni un sākas dažādas žultsakmeņu lēkmes, jo – cilvēka organisms nav paredzēts gavēnim. Ir reizes, kad lūdz padomu. Bieži tas ir saistīts ar alkohola lietošanu, kad, piemēram, radušās grieztas brūces un nevar apturēt asiņošanu,” norāda J.Stabingis.
Jautāts par Jāņiem raksturīgām veselības problēmām, J.Stabingis atzīst, ka tad palielinās traumatisms un apdegumu skaits; ir lielāka iespēja dabūt ērces, jo staigā pa mežiem un pļavām; ir lielāka iespēja saindēties ar alkoholu un vecu pārtiku.
“Saindēties var arī ar augiem, tādēļ maziem bērniem nevajadzētu vainagos vīt gundegas. Viena tradīcija ir mazgāties rasā, tādēļ ieteikums pirms tam rūpīgi izpētīt pļavu, kur to darīs. Ja nu Jāņos tomēr sanāk pārēsties, tad jāpalīdz tām, kuras mūsu organismā strādā kā atindēšanas laboratorija. Jebkuri svētki aknām ir nevēlami, jo rada lielu slodzi, tādēļ var lietot atbilstošus preparātus. Kuņģis uzņemto barību pārstrādā, bet aknām ir jācīnās ar sekām, kuras var būt ilgstošas. Aknām arī labāk patiktu, ja lietotu tikai alkoholu un neēstu vai otrādi, jo tad aknām jātiek galā ar vienu indi. Protams – var darīt gan vienu, gan otru, bet ar mēru,” iesaka J.Stabingis.
Savukārt pret odu kodumiem var izlīdzēties ar ķīmiskajiem līdzekļiem vai ar piparmētrām, jo to smarža odiem nepatīk. Odi kož arī mazāk, ja cilvēka ķermenis ir tīrs. Lecot pāri ugunskuram, jāatceras – ir jālec pāri nevis lielu liesmu ugunskuram, bet zāļu ugunskuram caur dūmiem, lai attīrītos.
J.Stabingim Jāņi saistās ar auglību, pilnbriedu, pateicību un palīdzību dabai, jo Jāņi ir auglīgākais laiks dabā. “Man Jāņi nesaistās ar vārdadienu, jo tas ir gadskārtu notikums. Neuzskatu, ka Jāņu nakts ir 23.jūnijā, bet gan no 20. uz 21.jūniju. Vienkārši laika gaitā tradīcijas ir transformējušās, bet – ja mēs svinam šos svētkus īstajā dienā, zeme mums par to pateicas. Turklāt 21.jūnijā vienmēr ir ļoti labs laiks, bet 23.jūnijā līst, jo tas ir pateicības lietus. Dabā viss ir loģiski iekārtots, bet cilvēks grib to mainīt pēc sava prāta. Mēs ģimenē lēnām sākam svinēt Jāņus 21.jūnijā, vienīgi tā parasti ir darbdiena. Šogad svētki mums būs mierīgi, jo ģimenē nesen piedzima meitiņa – brauksim pie maniem vecākiem, kur svinēsim ģimenes un draugu lokā,” atklāj J.Stabingis.
Viņš atzīst, ka reizēm savs vārds traucē, jo ir izjūta, ka cilvēki kaut ko gaida. “Tie nav mani svētki. Nav taču tā, ka visi Latvijā svin vienam Jānim vārdadienu – svin pavisam ko citu. Uzskatu, ka šajā naktī cilvēkam ir būtiski būt kopā ar savu zemi un saimniecību, nevis kaut kur svinēt svētkus, jo saimnieki var padarīt zemi auglīgāku. No otras puses – Jāņi ir kā jaunības svētki, jo šajā naktī ir daudz izdarību jauniem cilvēkiem, piemēram, negulēšana Jāņu naktī cilvēkiem gados ir maznozīmīgāka nekā jaunajiem. Bet mūsdienās Jāņu nakti galvenokārt izmanto diviem mērķiem – lai dzertu alkoholu un piedalītos masu pasākumos. Ja Latviju uzlūkojam kā ģeogrāfisku dabas vienību, tas nav vajadzīgais. Mums ir jābūt pateicīgiem tiem, kas saglabājuši sendienu tradīcijas, kas tās tur godā arī tagad, jo katrai latviešu tradīcijai ir kāds pamatojums,” atzīst J.Stabingis.
