Vakar Gulbenes rajona tiesā krimināllietas izskatīšanas laikā par nolaidīgu ārstniecības personas profesionālo pienākumu pildīšanu apsūdzētais ķirurgs izlīga ar mirušā pacienta 84 gadus veco māti un piekrita viņai samaksāt sāpju naudu – 5000 latu.
Vakar Gulbenes rajona tiesā krimināllietas izskatīšanas laikā par nolaidīgu ārstniecības personas profesionālo pienākumu pildīšanu apsūdzētais ķirurgs izlīga ar mirušā pacienta 84 gadus veco māti un piekrita viņai samaksāt sāpju naudu – 5000 latu. Tas nebija tūlītējs lēmums. Tiesa jau bija ilgusi desmit mēnešus, bet pats negadījums, par kuru notika tiesāšanās, risinājies pirms trim gadiem. Mums nevienam nav viegli atzīt savas kļūdas. Ārstiem – tāpat. Tomēr šis gadījums liek aizdomāties par to, ka šajā grēcīgajā pasaulē pat nelabojamās kļūdas var tikt piedotas, ja vien cilvēks atzīst savu vainu.
Kriminālprocesa likums paredz iespēju kriminālprocesu izbeigt noziegumā, kas klasificējams kā mazāk smags, līdz pat brīdim, kad tiesa ir devusies gatavot spriedumu lietā. Taču šādā gadījumā kriminālprocesa dalībniekiem ir savā starpā jāvienojas par izlīgumu. Apsūdzētais Madonas slimnīcas ķirurgs (40 gadus vecs vīrietis), izlīgstot ar mirušā pacenta māti, ir atzinis savu vainu. Cietusī arī piekrita tiesvedības izbeigšanai šajā krimināllietā. Madonas slimnīcas direktors Bruno Kokars laikrakstam komentē, ka līdz ar to ķirurgs varēs turpināt strādāt par ārstu un tas ir svarīgi slimnīcai un pacientiem, jo šis dakteris ir starp nedaudzajiem ārstiem reģionā, kas veic locītavu protezēšanas operācijas. Madonas slimnīcā visu ārstu civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta. Atkarībā no specializācijas katram ārstam apdrošināšanas summas lielums ir no 1000 līdz 3000 latiem.
Incidents, par kuru ir runa, notika 2003.gada 10.jūlijā. Madonas slimnīcā nonāca ceļu satiksmes negadījumā cietis pacients – Madonas rajona iedzīvotājs, 48 gadus vecs vīrietis. Viņam bija nodarīti smagi, dzīvībai bīstami miesas bojājumi. Veicot pacienta izmeklēšanu, slimnīcas dežurējošais traumatologs saskatīja cietušā uzvedībā alkohola reibuma pazīmes. Pacients arī uzvedās neadekvāti. Rezultātā ķirurgs neveica pacientam pilnu izmeklēšanu. Viņš nepamanīja vairākus ribu lūzumus. Ārsts nosūtīja šo pacientu uz policijas atskurbtuvi kā alkohola reibumā esošu personu. Nākamajā rītā, izlaists no policijas, atskurbinātais netālu apsēdās uz soliņa un nomira. Vēlāk ekspertīzē noskaidrojās, ka vīrietis ir miris no ceļu satiksmes negadījumā gūtajām traumām, kas izraisīja iekšēju asiņošanu un asins uzkrāšanos pleiras dobumā, kā arī no traumatiskā šoka. Sakarā ar šā vīrieša nāvi pēc ceļu satiksmes negadījuma notiesāja vainīgo autovadītāju, tomēr bojā gājušā vīrieša mātei ar to likās par maz. Viņa vērsās ar iesniegumu Madonas rajona prokuratūrā, norādot, ka dēla nāvē vainojams Madonas slimnīcas dežūrķirurgs.
Likums par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ja tas bijis par iemeslu cietušā nāvei, paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku līdz pieciem gadiem.
