Alūksnes pensionāru padome jūlijā rīkoja ekskursiju pa maršrutu Alūksne – Talsi – Ventspils – Jūrmala -Alūksne.
Alūksnes pensionāru padome jūlijā rīkoja ekskursiju pa maršrutu Alūksne – Talsi – Ventspils – Jūrmala -Alūksne.
Pēc nelielas pieturas pa ceļam satikšanās Talsos ar vietējo gidi Inesi. Viņa ekskursiju sāka no Talsu jaunākā rajona un tad veda uz vecpilsētu. Gājām pa Lielo ielu, skaistāko ielu pilsētā, kura 19.gadsimta beigās bijusi galvenā maģistrāle. Šeit labi saglabājusies vēsturiskā apbūve, kur valda rosība un savdabīga mazpilsētas atmosfēra ap kafejnīcām un tirgotavām.
Svin 775 gadu jubileju
Gide emocionāli stāstīja par Talsiem – deviņu pakalnu pilsētu. Talsu sirds ir senais Kuršu pilskalns, tam blakus Baznīckalns ar vecpilsētas dominanti – Talsu luterāņu baznīcu. Visi uzkāpām šajā senajā kulta vietā – Baznīckalnā. Luterāņu draudzes baznīca uzcelta jau 1567.gadā. Blakus tai bijis arī tirgus laukums, kauna stabs un soda vieta.
Tad kāpām Talsu pakalnā, no kura paveras skaista panorāma: pretī Ķēniņkalns jeb Pilsētas dārzs, kura pakājē atrodas piemineklis visiem brīvības cīnītājiem, Kārļa Zemdegas skulptūra “Koklētājs” (tēlnieks Vilnis Titāns). Stāstus par seniem un ne tik seniem laikiem stāsta arī Dzirnavkalns, Krievragkalns, Leču kalns, Daģu kalns, Sauleskalns, Tiguļu kalns, Klosterkalns.
Šogad Talsu pilsēta svin 775 gadu jubileju, kopš Talsu vārds pirmo reizi minēts rakstos.
Devāmies apskatīt Talsu Romas katoļu baznīcu. Tā hronikās minēta 1403.gadā, nodedzināta 1567.gadā. 19.gadsimtā muižniece Antoņina Dzedule dāvājusi draudzei zemi un divas ēkas, lai vienā iekārtotu pastāvīgu katoļu lūgšanu kapelu. 1990.gadā sākās lūgšanu nama sakopšana, bet 1999.gadā – rekonstrukcija, kad baznīcai tika piebūvētas divas kapelas – grēksūdzes un Jaunavas Marijas kapela, bet zvana tornis piebūvēts 2004.gadā.
Iepazināmies ar dievnama mūsdienīgo māksliniecisko interjeru. No jauna darināti soli, skulptūras, biktskrēsls.
Tiguļu kalnā kādreizējā Oktes barona fon Firksa savrupmājā atrodas Talsu novada muzejs, kas glabā liecības par mazpilsētas vēsturi un šodienu. Tā uzzinājām, ka pilsētas pagātne slēpjas arī klusajās, bruģētajās ieliņās, vecajos koka namos un parkos.
Jūsmo par strūklakām
Pēc nelielām pieturām pie Usmas ezera un Popes iebraucām Ventspilī, kur satikām vietējo gidi Ivetu. Ar autobusu devāmies ekskursijā pa pilsētu, kuras laikā viņa parādīja gandrīz visus galvenos tūrisma objektus. Visvairāk pensionārus sajūsmināja puķu skulptūras, piemēram, figurālās puķu dobes “Zemūdens pasaule”, “Pīļu ģimene”, “Bobsleja komanda” ar oriģinālo Sanda Prūša bobu, “Puķu pulkstenis”, kura diametrs ir 5 metri, tam ir stundu, minūšu un sekunžu rādītāji. Pulksteņa pamatnē iestādīti apmēram 2500 puķu stādu, bet ziemā to rotājot salizturīgi augi un ir īpašs apgaismojums. Puķu pulkstenis zvana katru stundu.
Redzējām visas strūklakas: “Kuģu vērotāju” – izveidota kā liela “galva” ar izspūrušiem “matiem” – ūdens strūklām; “Saules laiviņas”; ūdens estakādi “Lāses”, kas ierīkota 2001.gadā. Lielās dekoratīvās lāses tiekot dēvētas par “studentu asarām”; “Dzirnavnieku” pilsētas centrā Dzirnavu laukumā. Strūklaka iebūvēta oriģinālā dzirnakmenī. Šajā vietā ilgus gadus bijušas pilsētas vējdzirnavas; “Kāpu priedi” veidota kā stilizēts koks ar ūdens sprauslām zaros, no kuriem līst un mainās dažādas ūdens strūklas – brīžiem kā ūdenskritums, brīžiem kā lietus vai migla.
Pilsētu rotā govis
Ventspils ir arī pieminekļu pilsēta. Piestājām pie pieminekļa latviešu jūrniecības pamatlicējam Krišjānim Valdemāram, kas atrodas netālu no Livonijas ordeņa pils. Skulptūra atlieta bronzā Vācijā. Tā “novēro” Ventspils ostas darbību, kā arī katru kuģi, kas pa jūras vārtiem iepeld Ventspils ostā.
Un, protams, neatstāj vienaldzīgus, skatot “Govju parādes” eksponātus. Pilsētu vēl joprojām rotā 7 no 26 govīm, kas tika radītas starptautiskā mākslas un mecenātisma projektā “Ventspils govju parāde 2002”.
Latvijas melnā govs atrodas Ostas ielas promenādē. Govs “Pretim gaismai” – Pils ielā pie akciju sabiedrības “Latvenergo” biroja, Basketbola govs – pie basketbola halles, “Dzīve ir skaista” redzama pie bērnu pilsētiņas. Jūras govs stāv pie Livonijas ordeņa pils, Naftas govs – pie bērnunama “Selga”, Londonas govs – piejūras kempingā. Visskaistākā bija rozā kleitā ģērbusies govs “Mis Ventspils”.
Ventas upes krastā piemiņas laukumā atrodas piemineklis jūrniekiem un zvejniekiem, kas uzstādīts jau 1938.gadā par tautas saziedotajiem līdzekļiem. Tā idejas autors bija toreizējais Ventspils ostas kapteinis V.Ābelnieks.
Veicām arī ekskursiju kājām, kuras laikā pabijām tirgus laukumā, kas veidojies jau 17.gadsimta sākumā. Līdz 19.gadsimta vidum pie tirgus laukuma atradās rātsnams. Rātslaukumu ieskauj vēsturiska apbūve – evaņģēliski luteriskā Nikolaja baznīca. Rātslaukums ir starp populārākajām pastaigu vietām. Šeit katru gadu Pilsētas svētkos, Jūras svētkos un Ziemassvētkos rīko tradicionālos pasākumus.
Gājām garām Nabagu ielai, kas nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka te atradies nespējnieku nams, kas šeit pastāvējis no 1567.gada, kad šeit dibināja hospitāli, līdz pat 1935.gadam, kad nespējnieku namu uzturēja Vācu draudze.
Visskaistākā mums likās Kuldīgas iela – viena no centrālajām pilsētas ielām, kas kopš seniem laikiem ir ceļš Kuldīgas virzienā. Vasaras sezonā tā tiek pārveidota par gājēju ielu, izrotājot to ar puķu piramīdām – topiārijiem, ar vasaras kafejnīcām un atpūtas vietām.
Darbojas viduslaiku loku šautuve
Vairāk par stundu gides pavadībā uzturējāmies Piejūras brīvdabas muzejā – vienīgajā tieši zvejniecībai veltītajā. Apskatījām zvejnieku sētas, vējdzirnavas, dūmnamus, kūpinātavas, tīklu būdas, klētis, jūras zvejas laivu kolekciju un enkuru kolekciju. Piegājām pie šaursliežu dzelzceļa eksponāta – tvaika dzinēja lokomotīves (1916.gads) ar vagoniņiem, kas vēl 20.gadsimta vidū regulāri kursēja starp zvejniekciemiem. Ventspils “bānītis” tikai tūrisma sezonā nedēļas nogalēs vizina muzeja apmeklētājus. Vēl tūristus vizina arī savdabīgs traktora un lokomotīves krustojums – lokotraktors, kā arī 2005.gadā būvētā velodrezīna.
Livonijas ordeņa pils – starp vecākajiem (1290.gads) viduslaiku cietokšņiem Latvijā. Pilī izveidots Ventspils muzejs ar digitālo ekspozīciju “Dzīvā vēsture”, tēlu galeriju “Spoku pagrabs”. Sākot ar šo vasaru, pils pagalmā darbojas viduslaiku loku šautuve, bet pilī ir krogs viduslaiku stilā “Melnais sivēns”.
Ar kuģīti pa Ventas upi
Nevar nepieminēt akvaparku “Ventspils” ar trīs dažādiem baseiniem un diviem torņiem ar slīdkalniņiem. Mazajā baseinā bērniem domātas atrakcijas – “Astoņkājis”, “Laiva”, “Varde”, ūdenskaskāde un “Sēne”. Pieejamas arī burbuļvannas, dušas, ģērbtuves, sauna, tualetes, medpunkts, kafejnīca.
Visa ģimene var aktīvai atpūtai veltīt visu dienu olimpiskajā centrā “Ventspils”. Pēc apjomīgas paplašināšanas 2005. gada pavasarī šī ir labākā vieta Baltijas valstu treniņiem un plašu sacensību rīkošanai skrituļslidošanā, skeitbordā. 20.maijā skeitparkā tika atklāta arī lielā rampa, kas ir modernākā Baltijas valstīs.
Lielu daļu objektu Ventspilī bijām apskatījuši, tāpēc varējām doties uz pēdējo šīsdienas reisu pulksten 19.00 ar ekskursiju kuģīti “Hercogs Jēkabs”. No piestātnes Ostas un Tirgus ielas krustojumā 5 līdz 7 reizes dienā kuģītis vizina tūristus no 1.maija līdz 31.oktobrim. 45 minūšu garā braucienā pa Ventas upes grīvu apskatījām Ventspils pilsētu un brīvostas industriālo darbību no Ventas puses, aizbraucām līdz Jūras vārtiem, redzējām, ka pa tiem ostā ienāk liels kuģis, kā arī bākas un kārtējo raibo govi uz mola.
No rīta vēl atgriezāmies ar autobusu, lai atvadītos no Krišjāņa Valdemāra, Livonijas ordeņa pils, strūklakām un ziedu skulptūrām, tad devāmies Slīteres nacionālā parka virzienā gar Irbenes jūras šaurumu līdz Kolkas ragam, kur satiekas dižjūra ar mazjūru. Kolkas pagasts Talsu rajonā ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Tas ir izteiktākais Latvijas zemesrags. Te satiekas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņi. Vētru laikā šeit veidojoties īpašus stāvviļņus, kad satiekas šie ūdeņi. Aizgājām uz vecās Kolkas bākas vietu (celta 16.gadsimtā), no kuras redzējām tālumā apmēram 5 kilometrus attālo jauno Kolkas bāku, kas celta uz mākslīgas salas, rags kā sekla sēre turpinās zem ūdens.
Kaut gan no mūsu ceļojuma atmiņu vārdiem pērles neatvērsies, tas jāredz un jāizjūt katram pašam.
