Ne Alūksnē, ne Apē nav brīvu pašvaldības dzīvokļu, bet vajadzība pēc dzīvojamās platības ir daudziem. Arī Latvijā kopumā pērn ir samazinājies pašvaldību piešķirto dzīvokļu skaits.
Ne Alūksnē, ne Apē nav brīvu pašvaldības dzīvokļu, bet vajadzība pēc dzīvojamās platības ir daudziem. Arī Latvijā kopumā pērn ir samazinājies pašvaldību piešķirto dzīvokļu skaits.
Alūksnes pašvaldības īpašumā ir apmēram 300 dzīvokļu, daļa pašlaik vēl tiek privatizēta. Rindā uz pašvaldības dzīvojamo platību gaida 160 cilvēki. Tie galvenokārt ir maznodrošinātie, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez dzīvojamās platības.
Agrāk arī Alūksnes pilsētas domē bija dzīvokļu komisija, bet tagad tā ir likvidēta un tās pienākumus veic Alūksnes pilsētas domes pilnvarotā amatpersona Sarmīte Zilaua. “Kopš es veicu šo darbu, ir atbrīvojušies trīs pašvaldības dzīvokļi. Iepriekš labi ja gada laikā tik daudz dzīvokļu atbrīvojās, bet tagad – pusotrā mēnesī. Tiesa, šie dzīvokļi nav labā stāvoklī. Pašvaldības uzņēmuma “Alūksnes nami” rīkotājdirektors Mairis Arājs ir apņēmies gādāt, lai šos dzīvokļus sakārtotu un tajos varētu ielaist citus iemītniekus,” stāsta S.Zilaua.
Daudzi cilvēki apzinās, ka ir rindā, piemēram, 150. pēc kārtas, tomēr cerību pārņemti katru nedēļu iet interesēties, vai rinda nav pavirzījusies uz priekšu. Daudzi dzīvo saimnieku mājās, bet saimnieks mudina meklēt citu dzīvesvietu, jo ir neapmierināts ar īrnieku uzvedību dzīvokļos. Tādēļ arī nevēlas, lai iepriekš īrētā dzīvoklī nāktu cits īrnieks, jo saimnieks jau ir guvis negatīvu pieredzi. “Ja šī problēma nebūtu aktuāla, arī pašvaldības dzīvokļu rinda būtu mazāka,” ir pārliecināta S.Zilaua.
Arī Apē ir rinda uz pašvaldības dzīvokļiem, bet to galvenokārt veido maznodrošinātie iedzīvotāji. Apē ir maz daudzdzīvokļu māju – tikai dažas. Pēdējās daudzdzīvokļu mājas cēla kolhozs “Padomju dzimtene” septiņdesmito gadu beigās. Pašvaldībai no tām neviena nepieder, jo visi dzīvokļi ir privatizēti. Pašvaldībai pieder vien atsevišķi dzīvokļi, kuru arī nav daudz – tikai nedaudz vairāk kā desmit. Pirms vairākiem gadiem vienam labiekārtotam pašvaldības dzīvoklim tika piešķirts dienesta dzīvokļa statuss, un tajā dzīvo kāda jauna skolotāja. Vienā kolhozu laikā celtajā mājā pašvaldībai viens dzīvoklis pieder, viens – ir valdījumā.
Nesen vienā Apes pašvaldības labiekārtotajā dzīvoklī iekārtoja neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, kas līdz šim atradās pansionāta ēkā. Tur izcēlās ugunsgrēks, tāpēc arī brigādei vajadzēja jaunas telpas. Citā pašvaldības labiekārtotajā dzīvoklī nesen dzīvesvietu ierādīja sievietei ar mazu bērnu, kurai bija apgrūtināti sadzīves apstākļi.
“Šie trīs ir mūsu labākie un labiekārtotie dzīvokļi, un pašlaik visi ir apdzīvoti. Daži dzīvokļi pašvaldībai ir arī bijušajos denacionalizētajos namos. Divi no šiem dzīvokļiem pašlaik ir tukši, bet pašvaldībā ir divi bāreņi, kas sasnieguši pilngadību. Likums nosaka, ka pašvaldībai viņus ir jānodrošina ar dzīvesvietu. Pārējos pašvaldības dzīvokļos mitinās cilvēki, kam nepieciešama neatliekama pašvaldības palīdzība. Ir arī dzīvokļi, par kuriem ir sākts privatizācijas process,” stāsta Apes pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Jau apmēram četrus gadus Apes pašvaldība regulāri sūta ziņas uz Mājokļu aģentūru Rīgā – cik liela ir iedzīvotāju rinda uz dzīvojamo platību, cik izmaksā viena kvadrātmetra būvniecība un citas ziņas. Katru gadu ir rēķināts un veidotas tabulas, bet nekāda atsaucība nav gūta. Šogad valsts sola atbalstu tām pašvaldībām, kas uzņemas celt daudzdzīvokļu māju. A.Harju uzskata, ka to var atļauties tikai bagātas pašvaldības, jo valsts segtu tikai 30 procentus nepieciešamā finansējuma. “Mēs nevaram domāt par jaunas daudzdzīvokļu mājas celtniecību, kamēr nav sakārtotas pašvaldības iestādes,” saka A.Harju.
Likums par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā nosaka, ka stihiskas nelaimes vai ugunsgrēka gadījumā pašvaldībai cilvēkam jāpiešķir dzīvoklis steidzamības kārtā. Dzīvokļu rindā kā pirmās grupas pretendentus uzņem arī ar tiesas spriedumu izliktās maznodrošinātās personas un personas, kuras atgriezušās no ieslodzījuma vietas, bet pirms tam dzīvojušas pašvaldības teritorijā, un viņām nav iespējas atgriezties iepriekšējā dzīvesvietā.
