Alūksnes novadā turpinās jaunu medicīnas speciālistu piesaiste. Šobrīd ir cerības par jaunu ģimenes ārstu un stomatologu, kuri Alūksnē varētu uzsākt darba gaitas. Noslēgti arī jauni līgumi ar medicīnas studentiem.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins atzīst, ka troksnis ir sacelts un “kaut kāda kustība vērojama”. “Līdz aprīlim mums atbildi par to, vai nāks strādāt uz Alūksnes novadu, dos viena ģimenes ārste. Šobrīd arī viens jaunais stomatologs domā par darba gaitu uzsākšanu Alūksnes novadā,” atklāj A.Fomins.
Kas Alūksnē pieejams?
Februāra beigās Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji un SIA “Alūksnes primārās veselības aprūpes centrs” izpilddirektors Rolands Puriņš tikās ar 5.kursa stomatoloģijas studentiem, šonedēļ – ar medicīnas studentiem. Šobrīd Alūksnes novadā uz 17,4 tūkstošiem iedzīvotāju ir tikai 3,5 zobārsti. Cilvēkiem ilgi jāgaida rindā, daudzi brauc pie zobārstiem uz Gulbeni, Viļaku, Rīgu un citur.
“Pašvaldībai uzdeva dažādus praktiskus jautājumus par to, kas Alūksnē būs pieejams, ja te sāks strādāt. Piemēram, vai bērnam būs vieta bērnudārzā, vai sievai būs darba iespējas, atzinīgi tika novērtēta iespēja Alūksnē sportot. Jaunais stomatologs šogad absolvēs augstskolu, iegūstot stomatologa grādu, un atzina, ka prakses iekārtošanai viņam vajadzēs finansējumu – Alūksnes novada pašvaldība varētu palīdzēt. Turpinām domāt arī par citu speciālistu piesaisti,” stāsta A.Fomins.
Divi jauni līgumi
Arī Alūksnes slimnīca turpina aktīvu darbu jauno speciālistu piesaistē. SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa stāsta, ka martā slimnīca noslēgusi divus jaunus līgumus ar speciālistēm, kuras vasaras sākumā absolvēs augstskolas, iegūstot ārsta grādu, un stāsies rezidentūrā. “Viens līgums noslēgts ar jauno speciālisti – ģimenes ārsti no Kuldīgas. Pēc gada viņa Alūksnes slimnīcā nāks apmācībā. Otrs līgums noslēgts ar alūksnieti, kura arī šogad stāsies valsts rezidentūrā par terapeiti vai ģimenes ārsti. Kad viņa būs pēdējo gadu rezidente, drīkstēs sākt strādāt mūsu slimnīcā,” stāsta M.Kauliņa. Situācija par speciālistu trūkumu reģionos ir aktualizēta valsts līmenī, un nu jau arī paši studenti izrāda interesi par darbu reģionos.
Klaušu nebūs
Arī M.Kauliņa šonedēļ Rīgā tikās ar medicīnas studentiem, Slimnīcu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un universitāšu pārstāvjiem, lai diskutētu par grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību. Panākts kompromiss, ka pēc rezidentūras beigšanas jaunajam speciālistam valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē būs jāstrādā trīs, nevis pieci gadi. “Vērā tiks ņemti arī medicīnas studenta mācību sasniegumi studiju laikā. Ja viņam jau būs noslēgts līgums, piemēram, ar Alūksni, tad rezidentūras sadales laikā viņš arī izvēlēsies Alūksni. Tie, kuriem šādu līgumu nebūs, paši meklēs vietu – nekādu klaušu nebūs, ka aizsūtīs uz kādu ļoti tālu vietu reģionā! Līdz šim tas publiskajā telpā tiek nepareizi interpretēts,” saka M.Kauliņa. Šobrīd valstī 71 procents no visiem ārstiem koncentrējas Rīgā.
Alūksnē – arī praksē
“Jaunajiem rezidentiem ir svarīgi, cik lielu darba slodzi var piedāvāt reģionos. Ja te nodarbina uz pilnu slodzi un ir iespēja vēl kaut ko darīt, tad viņi ir ļoti apmierināti. Diskutējām arī par medicīnas studentu prakses vietām. Šobrīd ir tā, ka Rīgas Stradiņa universitāte izsludina iepirkumu studentu prakses vietām vasaras mēnešiem, kas līdz Alūksnes slimnīcai nemaz nenonāk. Šobrīd universitātes lokā ir tikai sešas Latvijas slimnīcas, bet to mainīs, lai, piemēram, medicīnas studenti no Alūksnes studiju praksi varētu iziet Alūksnes slimnīcā. Tagad šīm sešām slimnīcām ir pārslodze, kas traucē darbu un arī pašiem studentiem ir mazāk prakses ieguvumu,” saka M.Kauliņa.
Otrdien M.Kauliņa un A.Fomins piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības komisiju sēdē. Tur diskutēja par iespēju pašvaldību slimnīcām no valsts atgūt ieguldītos līdzekļus infrastruktūrā un attīstībā, jo valsts slimnīcām šie izdevumi jau segti no valsts budžeta. “Apkopos datus par pašvaldību slimnīcām un iesniegs ministrijās, Ministru prezidentam. Kopš 2005.gada Alūksnes slimnīcai ieguldījumi ir lieli – gandrīz 5 miljoni eiro. Tie mums būtu līdzekļi, ko atkal ieguldīt attīstībā,” saka M.Kauliņa. Savukārt 30.martā M.Kauliņa brauks uz tikšanos Rīgā, lai diskutētu par rezidentūras īstenošanu un to, ko jaunajiem speciālistiem piedāvā reģionu medicīnas iestādes un pašvaldības. ◆
