Lai apspriestu iniciatīvas mazo novadu attīstības veicināšanai un uzsvērtu to priekšrocības, trešdien Latvijas Pašvaldību savienība aicināja tikties vairāku desmitu pašvaldību vadītājus, kuru novados ir mazāk par 5000 iedzīvotājiem. Ņemot vērā izskanējušo informāciju, ka tiks turpināta administratīvi teritoriālā reforma, veidojot lielākus novadus, tikšanās dalībnieki vēlas norādīt uz mazo novadu neapšaubāmo potenciālu uzņēmējdarbībā, investīciju piesaistē, sadzīves organizēšanā, sadarbībā ar nevalstisko sektoru un iedzīvotājiem.
Attīstība vajadzīga arī pierobežā
Astrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja
Latvijas valstij ir konkrēta teritorija, kurā visur dzīvo cilvēki. Diemžēl valsts attīstības tendences tiek virzītas tikai uz reģionu attīstības centriem. Tāpēc ir bažas, ka šeit vairs nedzīvos cilvēki. Dažādas pazīmes liecina, ka šī ir virzība ar tālejošākām sekām, kuras var tikai nojaust. Runājot ar Saeimas deputātiem un augstām valsts amatpersonām par to, ka pierobeža paliek tukša, tiek uzdots jautājums, kāpēc tur būtu kādam jādzīvo, ja visā pasaulē veidojas urbānas teritorijas.
Apes novads ir starp mazākajiem, tomēr jau tagad rodas sajūta, ka pazaudējam saikni ar pagastu iedzīvotājiem. Jo lielāks novads, jo vairāk attālināmies no cilvēkiem. Darba un dzīves ritms ir tik dinamisks, ka pazūd cilvēciskā saikne. Dažādi ierobežojumi finansējuma saņemšanai un projektu īstenošanai ir vērsti uz to, lai kavētu mazo pašvaldību teritoriju attīstību un cilvēki dotos prom no tām. Valstī būtu vajadzīgs attīstības plāns, kurā tiktu paredzētas iespējas arī attālāko teritoriju uzņēmējiem saņemt pakalpojumus un tikt pie pasūtījumiem.
Igaunijā ir vērojamas citas tendences. Veru rajonā tiek īstenots pilotprojekts „Nāc dzīvot uz laukiem!”, kas turpinās piekto gadu. Tur uz laukiem ir pārcēlusies jauna ģimene, kurā ir skolas vecuma bērns. Pagastā skola bija slēgta, bet tagad tajā atver 1.klasi, kurā būs viens skolēns! Gribētu kopā ar igauņiem iesaistīties pilotprojektā, tāpēc sākam veidot īpašumu reģistru, apkopojam informāciju par infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, par darba, kultūras un izglītības iespējām, lai aicinātu dzīvot šeit. Man jautā, vai gribam veidot urbānu kopienu. Nē, gribam, lai cilvēki laukos dzīvo viensētās. Tāda atbilde rada vēl lielāku neizpratni un jautājumu, kāpēc kādam būtu jāpārceļas uz laukiem. Acīmredzot mērķis ir veidot urbānās kopienas Pierīgā un lielāko pilsētu centru tuvumā. Kāpēc? Tikai pēc gadiem redzēsim, kas ieņems teritorijas, kas paliek tukšas. ◆
Aizmirst par cilvēkiem, kuri rada
Ivita Peipiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos
Pagaidām nekas nav skaidrs par paredzamo pašvaldību reformu. Tā ir izziņota, bet tiek norādīts, ka tiks uzklausīti viedokļi un priekšlikumi. Pašvaldību savienība uzskata, ka nevajadzētu reformu turpināt, kamēr nav izvērtēti iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas plusi un mīnusi. Jebkura novada iedzīvotāji ir tie, kas lemj, kāda būs viņu apdzīvotā teritorija. Pieredze liecina, ka veiksmīgi attīstās gan novadi, kuri nav reģionālās attīstības centri, gan arī šie centri. Acīmredzot novada lielums un tā iedzīvotāju skaits nav noteicošais, kas izšķir tā attīstību. Rīkojam tikšanos ar mazo novadu pašvaldību vadītājiem, lai apzinātu un popularizētu veiksmīgāko pieredzi. Valstī būtu vajadzīgi pētījumi, lai saprastu, kādi faktori ietekmē novadu attīstību. Turklāt ir skaidrs, ka par maz tiek novērtēts cilvēkkapitāls. Uzsvars tiek likts uz teritoriju, cilvēku skaitu, ekonomisko attīstību, uzņēmumu daudzumu, bet aizmirstam, ka tas viss ir paredzēts cilvēkiem un ka cilvēki ir tie, kuri rada pievienoto vērtību. ◆
Viena recepte visiem neder
Aivars Fomins, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma Alūksnes novadu tieši neskar. Ar Apes novadu mums ir dažas kopējas iestrādes, taču izvēle, kam pievienoties – Alūksnes vai Smiltenes novadam, paliek apeniešu ziņā. Šādās situācijās parasti jūtama virzība uz centru, un Smiltene, protams, ir tuvāk centram. Līdzšinējā pieredze liecina, ka ir mazie novadi, kuriem klājas grūti, un ir arī tādi, kuri ir pašpietiekami un attīsta uzņēmējdarbību. Tas nozīmē, ka viena recepte visiem neder. Ar iepriekšējo reformu ieguvēja noteikti ir Alūksnes pilsēta, kas šo gadu laikā ir stipri mainījusies, kļūstot daudz sakoptāka. Savukārt ar 200 000 latu ieguldījumu, ko saņēma katrs pagasts, varēja sakārtot daudzas sabiedriskās ēkas. Pilsētai tā bija niecīga summa, bet, kļūstot par novada centru, pavērās lielākas iespējas investīciju piesaistīšanai projektiem. Viena pilsēta to nespētu izdarīt.
Alūksnes novads ir kā putns ar vienu spārnu, jo atrodas Krievijas pierobežā. Kā zinām, tagad ar šo valsti nav nekādas sadarbības. Ja sakārtotu kontrolpunktus un piebraucamos ceļus, tad tūristu plūsma varētu būt caur Alūksni, nevis caur Igauniju, kā tas ir tagad. ◆
