Tas ir zināms jau no Ievas un Ādama laikiem, ka viss aizliegtais vilina un saista – šis auglis vienmēr ir saldāks un gribas tajā iekost. Tā vien šķiet, ka ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos aizliegumi mudina tos neklausīt.
Tas ir zināms jau no Ievas un Ādama laikiem, ka viss aizliegtais vilina un saista – šis auglis vienmēr ir saldāks un gribas tajā iekost. Tā vien šķiet, ka ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos aizliegumi mudina tos neklausīt. Protams, skolās ievēros pieņemtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos un netirgos neveselīgu pārtiku. Jautājums tikai, vai tas būtiski ietekmēs tās lietošanu. Manuprāt, skolēni pēc čipsiem un kolas skries uz tuvāko veikalu. Tie taču ir tik garšīgi! Topā! Turklāt varēs skolā palepoties citiem – redziet, cik es esmu “kruts”. Tieši tāpat kā piespiedu kārtā nevar iemācīt ēst veselīgo dārzeņu zupu vai biezeni, nevar tikai ar aizliegumu atrisināt problēmu. Jaunieši uzskata, ka viņus par daudz ierobežo, tāpēc rīkojas pretēji – par spīti. Ar viņiem nav runāts un diskutēts, ka patiesībā var iespītēt tikai sev.
Protams, vecāki un skolotāji priecājas, ka vismaz skolā bērni varēs ēst veselīgi. Tiesa, brokastīs reti kādā mājā vāra biezputru vai olas. Labākajā gadījumā sagatavo sviestmaizes. Skolas pusdienas daudziem nešķiet gana labas, tāpēc viņi meklēs alternatīvu. Varbūt čipsu vietā ēdīs saldas bulciņas, kuras taču nav atzītas par neveselīgām. Liekas, tā patiesi ir problēma, ka nekur nav teikts, kāda ir veselīga un kāda – neveselīga pārtika. Iespējams, ka ne tikai aizliegumos minētie produkti ir kaitīgi, ja tos lieto regulāri un daudz. Pilsētas skolās pat jaunāko klašu skolēni drūzmējas pie bufetes, nevis sēžas pie pusdienu galda. Neviena vien māmiņa atzīst, ka nekādi neizdodas pierunāt bērnus ēst siltas pusdienas. “Kurš normāls pusaudzis ēdīs kartupeļu biezeni ar gaļas gabalu?” jautā kāds “Delfu” komentāros par šo tēmu.
Var tikai piekrist, ka vainīgi ir arī pieaugušie, kuri palīdzējuši ģimenē ienākt hamburgeru kultūrai. Tāpat kā vairums vecāku secinu, ka mani mazbērni ir čipsu un kolas cienītāji. Viņu vectēvam ir mīksta sirds, tāpēc, protams, neatteiks mazajiem un pirks tos. Ej nu zini, cik daudz var un cik nevar atļaut ēst neveselīgi! Labi zinām, ka arī mums garšo tieši tas, ko ēst nav veselīgi. Pat pretēji mediķu ieteikumam daudzi izdzer vismaz sešas tasītes kafijas dienā bez cukura, bet nekādi nespēj atteikties no kūciņas un šokolādes. Bērni visu redz, tāpēc neizdosies viņus pārliecināt, ka jāsaudzē veselība. Derētu kopā ar viņiem izmēģināt, kā kaitīgā pārtika var kļūt par ļoti noderīgu, turklāt nezaudējot savas garšas īpašības. Kaut brīvdienās dosim iespēju pārliecināties, ka dārzeņi un augļi, arī gaļa un siers var būt īpaši. Turklāt katru reizi citādi, nevis kā čipsi – vienmēr vienādi ar atšķirīgām piedevām. Var taču dot vaļu pašu izmēģinājumiem un eksperimentiem, rīkot sacensības par gardāko tomātu vai kartupeli. Atzīšos, man bērnībā negaršoja tomāti. Bet viss taču mainās!
