Veselības ministrija ir izstrādājusi grozījumus normatīvajos aktos, lai saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu programmu “Skolas piens” glāzi piena katru dienu par brīvu saņemtu arī 5. līdz 9.klašu skolēni.
Veselības ministrija ir izstrādājusi grozījumus normatīvajos aktos, lai saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu programmu “Skolas piens” glāzi piena katru dienu par brīvu saņemtu arī 5. līdz 9.klašu skolēni, taču tos Ministru kabinets neapstiprināja kopā ar neveselīgas pārtikas tirdzniecības aizliegumu izglītības iestādēs.
“Līdz šim glāzi piena par brīvu saņēma tikai 1. līdz 4.klašu audzēkņi. Piens un tā produkti satur daudz vērtīgu uzturvielu, kuras vajadzīgs uzņemt bērnībā un pusaudža gados, tāpēc piens būtu vajadzīgs arī pamatskolas vecāko klašu skolēniem. Protams, iespēja programmā “Skolas piens” iegādāties glāzi veselīgā dzēriena lētāk viņiem ir nozīmīga, tomēr mēnesī no santīmiem sakrājas lati, tāpēc nereti ģimenēs rēķina, atlicināt naudu mācību līdzekļiem vai pienam,” stāsta Ilzenes pamatskolas direktore Olīvija Jēģere.
Viņa atzīst, ka pagaidām nav zināms, vai šajā mācību gadā skolā turpināsies programma un “Valmieras piens” piegādās skolēniem pienu par brīvu. Ilzenes bērni to varēja dzert kopš janvāra, tāpēc zina, cik labi ir lietot pienu regulāri. Piens satur kalciju, olbaltumvielas, kuras nepieciešamas kaulu un zobu attīstībai, vielmaiņai. Programma “Skolas piens” paredz, ka Eiropas Savienības atbalsts un valsts līdzfinansējums dod iespēju sākumskolas klašu skolēniem un bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, saņemt pienu par brīvu ik dienas.
Ar 1.novembri stāsies spēkā valdības akceptētie noteikumi par veselīgas pārtikas produktu izplatību, kuri nosaka tirdzniecības ierobežojumus. O.Jēģere atzīst, ka skolotājus un vecākus apmierina tas, ka skolās nepārdod dzērienus, kuriem ir pievienotas krāsvielas, saldinātāji, konservanti, kofeīns un aminoskābes. Starp tiem ir visi saldie, krāsainie dzērieni, kvass un enerģijas dzērieni. Tie nav ieteicami bērnu un pusaudžu ikdienas uzturā, viņiem daudz veselīgāk ir dzert ūdeni, minerālūdeni, augļu vai dārzeņu sulu. Minētos grozījumus ir atbalstījusi Uztura padome, kura neiesaka tirgot arī pārtikas produktus, kas satur vairāk nekā 1,25 gramus sāls uz 100 gramiem produkta. Starp šiem produktiem ir kartupeļu, kukurūzas un citi čipsi, sāļie riekstiņi un uzkodas. Tāpat aizliegts izplatīt konfektes, dražejas, karameles, arī košļājamo gumiju, kas satur krāsvielas un saldinātājus.
Eiropas Savienības direktīvas neaizliedz izmantot pārtikā krāsvielas, saldinātājus, konservantus, taču katra dalībvalsts var aizliegt vai ierobežot dažādu pārtikas piedevu izplatību. ES institūcijas rosina valdības veicināt pareiza uztura lietošanu skolās. Nepieciešamība ierobežot neveselīgu pārtikas produktu tirdzniecību izglītības iestādēs izskanējusi arī Pasaules Veselības organizācijas sanāksmēs.
