Tuvojoties siltajam laikam, Pārtikas un veterinārais dienests aicina mājlopu turētājus laikus gatavoties iespējamajiem knišļu “uzlidojumiem”, kas pagājušā gada pavasarī prasīja 543 mājlopu dzīvības sešos Latvijas rajonos.
Tuvojoties siltajam laikam, Pārtikas un veterinārais dienests aicina mājlopu turētājus laikus gatavoties iespējamajiem knišļu “uzlidojumiem”, kas pagājušā gada pavasarī prasīja 543 mājlopu dzīvības sešos Latvijas rajonos.
Ko darīt, lai pasargātu mājlopus no knišļu uzbrukumiem
1. Knislis (Simuliidae) – lidojošs asinssūcējs kukainis – olas dēj lēni tekošā, seklā ūdenī, kur no tām izšķiļas kāpuri. Ja ūdens ir pietiekami silts un šāda veida ūdenskrātuves apkārtnē ir daudz, notiek knišļu masveida savairošanās.
2. Dzīvnieku asinis sūc knišļu mātītes, kuras upuru meklējumos izlido no rīta vai vakarā. Tās nelido tad, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš, kā arī naktīs. Knišļu “aktīvajā” periodā – maijā un jūnijā – lopus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojat knišļu masveida savairošanos, nelaidiet lopus ārā vispār! Knišļi masveidā savairojas karstā jeb sutīgā laikā, kad pazeminās ūdens līmenis ūdens baseinos.
3. Knišļi koduma vietā ievada siekalas, kas satur fermentus – dzīvnieka organismam svešas olbaltumvielas, kas var ierosināt alerģiskas reakcijas. Katram dzīvniekam, atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām, uz knišļu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja kodumu ir daudz, dzīvniekam var iestāties anafilaktiskais šoks un dzīvnieks no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem iet bojā.
4. Lai pasargātu mājlopus no knišļu kodumiem, Pārtikas un veterinārais dienests aicina lopus pirms izlaišanas ganībās apstrādāt ar repelentiem jeb līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai (pagājušā gada pavasarī tika lietoti “Permetrin pur-on”, “Ecofleece”, “Noestomazan” (telpu apstrādei), “Taiga”, “Bros spray”, “Bros”, “Bayofly Pour-on”, “Bio Kill Spray”). Taču pirms to iegādāšanās noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo repelentu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta!
5. Knišļi mājlopiem kož ķermeņa daļās, kur nav apmatojuma, piemēram, tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tesmeņa iekaisumu – “Mamiseptols”, “Septomamīns”, “Karbaseptas”, “Veyxat” u.c.
6. Ja knišļi ir sakoduši dzīvnieku, nekavējoties vediet to (vēlams transportēt, nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties izsauciet veterinārārstu!
7. Pārtikas un veterinārais dienests veterinārārstiem iesaka ganību periodā papildināt jau esošās medikamentu rezerves ar preparātiem tūsku, aseptisku iekaisumu novēršanai, alerģijas, šoka, kolapsa novēršanai, kā arī antiendotoksiskai, pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbībai.
