Alūksnes rajona zemnieku saimniecībās sākusies graudaugu sēja. Ilzenes pagasta “Paipalās” otrdien jau bija apsēti 12 hektāri ar auzām, bet “Amatniekos” sāka vasaras kviešu sēju.
Alūksnes rajona zemnieku saimniecībās sākusies graudaugu sēja. Ilzenes pagasta “Paipalās” otrdien jau bija apsēti 12 hektāri ar auzām, bet “Amatniekos” sāka vasaras kviešu sēju.
“Auzas sēju pavisam nedaudz, tāpēc tās nav vērts pieminēt. Kvieši “Zebra” būs 12 hektāros. Tā nav ražīgākā šķirne, toties graudus izmanto pārtikā. No hektāra novācu apmēram četras tonnas. Ilzenē nevar vairāk izaudzēt, jo augsnes virskārtai tuvu ir podzola slānis,” skaidro “Amatnieku” sējējs Gundars Salmiņš.
Viņš sēj vairāk nekā 200 kilogramus graudu uz hektāra, jo ir lielo izsējas normu piekritējs. Laika apstākļi ir labi, tāpēc zemnieks cer, ka nākamnedēļ varēs sēt rapsi, miežus, kā arī eļļas rutkus zaļmēslojumam un citas sīkkultūras.
G.Salmiņš atzīst, ka rapsis ir jāsēj iespējami agri, lai gan tam var kaitēt salnas. Pagājušajā gadā saimniecības rapša ražu salnas neietekmēja, bet pirms diviem gadiem šīs platības bija jāpārsēj maija beigās.
“Nekas, izauga,” secina G.Salmiņš. Viņš ievēro laika prognozi mēnesim, lai zinātu, kā labāk rīkoties. Aprīļa beigas sola siltas, tāpēc jāsteidz sēt, kamēr augsnē ir pietiekami mitrums.
“Pieredze liecina, ka parasti pavasarī mitruma ir par maz. Vienmēr esmu gribējis iesēt agri un šopavasar beidzot varēšu to izdarīt. Bijām pieraduši pie vēliem pavasariem, šis liekas agrs, bet patiesībā tas ir normāls,” vērtē lauksaimnieks. Viņš priecājas, ka ziemāji ir labi pārcietuši auksto laiku. Tiem jau divas reizes dots virsmēslojums, tāpēc ziemāji ir saņēmušies.
“Amatnieki” slēguši līgumu ar SIA “Kesko Agro”. Saskaņā ar to var saņemt minerālmēslus un kodinātu graudu sēklu uz kredīta, bet rudenī norēķinās ar ražu. Nav jāmeklē, kur nodot graudus. Slikti tikai, ka tie tālu jāved uz Rēzekni.
“Pagastā kalšu jaudas ir nepietiekamas, tāpēc vēlos slēgt līgumu par graudu kalšu un vairāku tūkstošu tonnu graudu glabātavas celtniecību. Tas ir nopietns projekts, ko pagaidām vēl izvērtēju,” atklāj G.Salmiņš. Viņu satrauc, ka nav vērts nomāt vēl vairāk zemes, jo par to nevarēs saņemt platību maksājumus. Tas nozīmē, ka nav izdevīgi paplašināt ražošanu.
“Zemnieki jūtas piekrāpti. Neviens nav apmierināts ar tādu situāciju,” uzsver G.Salmiņš.
Pašlaik saimniecībā ir 60 hektāri zemes, gandrīz visa ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Sējumi vien ir vairāk nekā 40 hektāri.
