***

Rudens manā tēvzemē!

Rudens manā tēvzemē!
Rudens manā tēvzemē
Skaistām zelta lapām klāts,
Kristāldzidriem strautiņiem,
Piena baltām smiltiņām.
Rotājas zīles ozolu zaros,
Kļaviņām lapas jau krīt.
No bērzu stumbriem rasa vēl pil,
Un pilieni ar slapjajām lapām birst.
Raspodiņos salna krājas,
Nezin kur ir viņas mājas.
Debesīs, kur lietus mājas,
Lāsītēm tur labi klājas.
Apkārt krāšņi meži, lauki,
Baravikas griez un slauki.
Kukainīši slauka kājas
Tādas nu ir manas mājas.
Elīna Jogure
(Annas pamatskolas 5.klase)
Mana Tēvu zeme
Tā sākas pie Baltijas jūras,
Kur skarbi vēji pūš,
Kur priedes asaras lej
Un bērni smiedamies skrej.
Tā nāk ar ziedošām pļavām,
Ar sārtām kļavu lapām,
Ar gājputnu klaigām,
Tā atnes man maizes klaipu.
Es pazīstu to
Ar tās smaržu
Un miglaino rītu,
Ar bērnu skaļajiem smiekliem.
Es iepazinu to
Ar ievu rūgto smaržu,
Ar tēva doto padomu
Caur mātes mīlestību.
Rihards Viktorovs
(Annas pamatskolas 5.klase)
Dzimtene
Dzimtene mana – skaista un mīļa Ar debesīm zilām un druvām
kuplām.
Ieročiem rokās strēlnieki
Savu dzimteni aizstāvēt steidzās.
Tie nežēloja savas dzīvības jaunās,
Ieroču šķinda skanēja laukā,
Debesīs sārtojās asins kāvi
No strēlnieku krūtīm, kas nebijās
nāvi.
Ar cerību sirdīspar nākotni brīvu Tie atdeva savu visdārgāko – dzīvi.
Ar uzvaras saucieniem lūpas vēl
čukstēja
“Dievs, svētī Latviju mūsu!”
Par daudzajām strēlnieku atdotajām
dzīvībām
Mums senči un vēsture stāsta,
Lai smilškalnos, kuros tie atdusas,
Mēs cieņā un godā noliecam galvas.
Elīna Gabrāne (Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 9.a klase)
Tēvzemes patriots
Ak, laimīgā un nīstā,
Šajā pasaulītē vītā!
Vēlos dzīvot ilgi Redzēt, dzirdēt, izdarīt…
Neesmu es senču garu aizmirsusi!
Tikai laikam līdzi iztapusi.
Zeme griežas, laiks tai līdzi skrien.
Senču gars, šķiet, purvā brien.
Nē! To es nepieļaušu,
Visiem pretī kliegšu,
Kas melnām mutēm netaisnību pauž,
Kas grib vējdzirnavu spārnus lauzt.
Neesmu es senču garu aizmirsusi,
Tikai laikam līdzi iztapusi.
Anete Jurka (Ojāra Vācieša
Gaujienas vidusskolas 12.klase)
Jūtas pirms kaujas
Asiņu garša mutē,
Ieroču šķindas ausīs Šķiet, ka Latvijas vārds
Tiek rakstīts uz kapakmens.
Bet, nē, nekad,
Latvieši, to nepieļaujiet,
Nedomājiet atkāpties
Vai kādreiz padoties!
Kaut jāmirst par to,
Bet Latvijai dzīvot!
Guntis Kliesmets (Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 9.a klase)
Latvju tauta
Kā nezāle,
Kas nekad neiznīkst Mēs esam latvju tauta.
Desmitiem,
Simtiem gadu cīnījusies,
Sirdī nepakļauta.
Svešnieki nāca,
Mūsu tautu nicināja,
Postīja zemi un mājas.
Bet vienīgo ticību,
Kas mums bija,
Tie nogalēt neiespēja.
Šī vienīgā doma Par brīvību, neatkarību,
Kas tautai spēku dotu.
Naidnieki nāca,
Naidnieki projām gāja,
Tauta palika, tauta uzvarēja…
Sintija Ribaka (Alūksnes valsts ģimnāzijas 12.b klase)
Par tevi, tēvu zeme!
Mana vienīgā un turīgā,
Tu mana būsi, mūžīgā.
Te koki zaļo un plaukst,
Gaiss smaržīgs un silts.
Man atmiņā tu paliksi visskaistākā,
Jo esmu dzimis un dzīvojis te mūžu
Un zinu, cik laba tu man Kā kāpostgalva – liela un zaļa.
Edgars Kristkalns (Veclaicenes pamatskolas 9.klase)
Par tevi, tēvu zeme!
Par tevi, tēvu zeme!
Priecājos par tavu dienu un nakti,
Tu, skaistā tēvu zeme,
Tev savu dzīvi es atdodu,
Savas elpas pēdējo dvesmu Pār tavām drupām vecā līdumā.
Igors Sidejs (Veclaicenes
pamatskolas 9.klase
Par tevi, tēvu zeme!
Tēvu zeme – tu esi visskaistākā.
Tevi mīlu vairāk nekā citas zemes.
Tu esi viskrāšņākā, visburvīgākā.
Ai, tēvu zeme gudrā,
Māci mīlēt,
Māci labu darīt…
Mīli mūs, savus bērnus!
Emīls Drīlis (Veclaicenes
pamatskolas 9.klase)
Tautas dzīslās rit nākotnes strauts
Ietērpies sarkanbaltsarkanā linu
mētelī,
Raženā balsī skan Latvijas vārds.
Saulē pietvīkuši rudzu lauki
zvīguļojās
Trīs zvaigznēs, kuras godātas
brīvības rokās.
Paceļot tām galvu, sirds ticībā zied,
Kad “Dievs, svētī Latviju!” tauta
dzied.
Zālē kūstošās rasas lāses dod
svētību rītam.
Kad latvietis raudzīsies latvietim
acīs un sacīs:
“Lai darbs mūsu garā,
Ievīts mīlestības varā!
Nemeklēsim svešzemju ziedošās
kraujas,
Uzgleznosim varavīksni meža ielokā
pie Gaujas!
Ierūsējošās brūcēs ozolus sēsim!
Stabilizatoru cepurēs pīlādžogas
bērsim!”
Tautas dzīslās rit nākotnes strauts,
Ar prātu un sirdi to baudīt būs ļauts.
Gaismas pilīs zinības smelsim
Un Latvijā laimes strūklaku celsim!
Oskars Steberis (Alūksnes ģimnāzija)
Par tevi, tēvu zeme!
Kad esmu Īrijā,
Es domāju par tevi.
Kad domāju par tevi,
Es skumstu pēc tevis.
Tik ļoti, jo zinu,
Ka uz laiku esmu šķirts.
Esmu šķirts no tevis,
Mana tēvu zeme.
Dairis Rats (Veclaicenes
pamatskolas 9.klase
Par tevi, tēvu zeme!
Tik labi man kļūst,
Kad sapņoju par tevi.
Ikreiz sirds mana kūst,
Kad domāju par tevi,
Par tevi, tēvu zeme.
Es mulstu ikreiz,
Kad domāju par tevi.
Es skumstu pēc tevis,
Kad dzejoju par tevi.
Par tevi,
Mana tēvu zeme.
Andris Bleiferts (Veclaicenes pamatskolas 9.klase)
Par tevi,
tēvu zeme!
Mana mīļā tēvu zeme,
Kur gan tagad esmu es?
Kur ir mana tēvu zeme?
Es par tevi sapņoju, tēvu zeme mīļā.
Reiz te dzīvoju,
Gribu atpakaļ savā tēvu zemē,
Te mana ģimene, draugi un mājas.
Zane Kristkalne (Veclaicenes pamatskolas 4.klase)
***
Saviļņo tradīcijas,
Kas sirdī mainās mums.
Sapņiem, kas paliek mīlestība.
Gabaliņš kaut vai vērtības
Sirdi īpašu,
Kas visskaistākiem gadsimtiem
Ļauj dziļi piepildīties.
Vai ejot to nosapņo ikviens?
Pat nemainīga šokolāde.
Un patiesībā…
Tā arī ir!
Dace Apsīte, E.Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas bijusī audzēkne
Par tevi, tēvu zeme!
Mana tēvu zeme –
Manas mājas,
Mana pasaule.
Lai kur es ietu,
Lai no kurienes nāktu,
Vienmēr silta,
Vienmēr mīļa
Mani gaida tā.
Mana tēvu zeme –
Mana māte,
Mans tēvs.
Ja es mīlu tēvu zemi,
Tā mani mīl un mīlēs,
Un nekad to nebeigs darīt.
Normunds Grīnuss (Veclaicenes pamatskolas 9.klase)
Par tevi, tēvu zeme!
Tu, mana tēvu zeme mīļā…
Te es piedzimu, te augu.
Tu esi mans laimes avots,
No kura padzerties vienmēr,
kad slāpst.
Dod siltumu tautai!
Dod gaismu tai
Un esi kā māte mums!
Tevi godināt,
Tev labu vēlēt,
Tev pateikties no sirds
Un ar prieka asarām acīs teikt:
“Par tevi, mana tēvu zeme!”
Jo būt bērnam tavam
Ir laime, gods un prieks!
Diāna Kaigorodova
(Veclaicenes pamatskolas
9.klase)
Dzīve…
Šai dzīvē ne visiem dots zelta ceļš,
Ne vienmēr viss iet tik labi kā
domāts.
Ne visi ir labā omā,
Kad runa iet par dzīvi.
Tad dažreiz ir jāapsēžas un
jāapdomā,
Ko te darīt, kā būt.
Daudziem slikti paliek, par to
domājot.
Un pienāk laiks,
Kad cilvēki to saprot.
Daži ar to aprod
Un zina, ka savādāk nevar būt.
Bet cilvēks ir būtne,
Kurai ir jājūt, un tai nevajag
ieslēgties sevī.
Ir jācīnās un jācenšas
Par kaut ko kļūt.
Pat tad, kad izejas nav,
Kad esi nolemts.
Kā putns,
Kurš, no mākoņiem nomests.
Vientuļi sēdēt starp četrām sienām.
Nedomāt, tikai sēdēt
Pavisam vienam.
Tā dažreiz notiek,
Kad cilvēkam no dzīves
Vienkārši slikti paliek.
Viņam gribas paslēpties,
Un kaut reiz aizmirst,
Neuztraukties, nejust.
Vienkārši no dzīves pazust.
Līva Savicka (Annas
pamatskolas 8.klase)