Pār vaigiem asaras rit lēnu, Un mana sirds kā akmens sacietē. Uz visu pasauli es tagad raugos Ar ilgu skumju skatienu.
Pār vaigiem asaras rit lēnu,
Un mana sirds kā akmens sacietē.
Uz visu pasauli es tagad raugos
Ar ilgu skumju skatienu.
Bet laika upe mani nes uz priekšu,
Lec saule, mēness, jauna diena nāk.
Un manā sirdī sāpes mazinās ik dienas,
Vien smeldzīgs tukšums manīt liek.
Tā paiet nedēļas un gadi,
Pa dzīvi apkārt klimstot vienam
Un neredzot tam visam jēgu,
Vai kādam esmu vajadzīgs.
