Pagājušās nedēļas
nogalē Pededzē norisinājās kāzu izspēlēšana senajās
pededziešu tradīcijās. Tā bija iespēja sanākušajiem
apskatīties Pededzei raksturīgākās vēsturiskās kāzu tradīcijas
un varbūt smelties kādu ideju arī savu kāzu svinēšanai.
Kāzu tradīcijas
apkopotas un izspēlētas projektā “Pededzes vēsturisko kāzu
tradīcijas pagātnē un mūsdienās”, kuru veidojusi biedrība
“Pededzes nākotnei”. Ar finansējumu 1151,55 eiro šo projektu
atbalstīja Valmieras novada fonds ar Kultūras ministrijas
finansējumu, kurš Latvijā tika piešķirts 15 pilsoniskās
līdzdalības un mazākumtautību iniciatīvu projektiem Vidzemē.
Pededzes pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Vītola uzsver, ka šī
projekta mērķis bija veicināt starpkultūru dialogu starp
latviešiem un mazākumtautību pārstāvjiem, iepazīstinot
iedzīvotājus ar sev raksturīgām un savdabīgām tradīcijām.
Vēstures liecības apkopoja Pededzes muzeja vadītāja Inese
Volšteine un Pededzes tautas nama vadītāja Tatjana Steklova.
“Kāzu
izpēlēšana bija noslēguma punkts šim ietilpīgajam izpētes
darbam, kurš iesākās jau pagājušā gada rudenī. Mēs visi esam
Tatjanas idejas realizētāji. Tatjana pati precējās Pedzedzes seno
kāzu tradīcijās,” teic I.Volšteine.
Foto: Līgava vilka
baltas vai rakstītas zeķes. Krusttēvam bija jāieliek nauda
līgavas labajā zeķē, krustmātei – kreisajā. Zeķes uzvilka
kopā ar naudu tā, lai nauda atrastos zem pēdas. Pēc tam āva
kājas. Naudu zeķē tieši tāpat lika arī līgavainim. Šī
neparastā rituāla nozīme ir pārticības vēlējums jaunajai
ģimenei. Foto: Diāna Lozko
Foto: 5242 vai 5232
Foto: Kāzās
notikusi arī apdziedāšana. To parādīt bija atbraukusi folkloras
kopa no Lauriem (Krievija). Pededzi šī kopa apmeklē palaikam un
piedalās dažādos pasākumos. Foto: Diāna Lozko
Foto:5096
Foto:
Līgavas ģērbšanu pavadīja skumjas dziesmas, jo mājinieki
nevēlējās atvadīties no savas meitas. Arī līgava nereti
raudāja, jo viņai jāaiziet no savas mājas svešumā. Foto: Diāna
Lozko
