Nesen Alūksnes bibliotēkā notika Ulda
Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” jaunās izrādes
“Bibliotēkas stāstiņi” pirmizrāde. Tā ir izrāde par
dažādiem interesantiem atgadījumiem bibliotēkas ikdienā.
Amizanti
stāsti par cilvēkiem
Teātra
režisore Daiga
Bētere iestudējumu veidojusi pēc Gulbenes pilsētas bibliotēkas
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītājas Ivetas Krūmiņas
stāstu motīviem no grāmatas “Kaut ko labu!”. Aktieri iejutās
bibliotēkas darbinieku un lasītāju lomās, bet skatītāji kopā
ar viņiem atradās spēles laukumā un līdzdarbojās izrādē.
“Izrāde
ir par ir bibliotēkas ikdienu. Tie ir amizanti stāsti par
cilvēkiem, kuri apmeklē
bibliotēku, un tie parāda, cik atšķirīga var būt katra diena
bibliotēkā. Daiga bija ieraudzījusi šo grāmatu un izlasījusi
stāstus, kā rezultātā arī tapusi ideja izveidot uzvedumu. Man
ļoti patīk, kā viņa šo stāstu pārvērtusi iestudējumā, un
pirmizrādē gan aktieri, gan režisore varēja redzēt un dzirdēt
manu aizkustinājumu,” pauž I.Krūmiņa.
“Slieksnis”
ar jauno uzvedumu ir uzaicināts arī jau uz Gulbenes pilsētas
bibliotēku, kur šo uzvedumu varēs aplūkot janvāra beigās vai
februāra sākumā.
“Būs interesanti, jo izrādi apmeklēs arī
stāstos aprakstītie personāži. Kad stāstiņus vēl publicēju
tikai vietējā laikrakstā “Dzirkstele”, cilvēki, kuri sevi
tajos atpazina, jautāja man, vai tiešām viņi tā no malas
izskatoties. Bet es saku, ka kādreiz kaut ko vajag pakariķēt, lai
izskatītos efektīgāk. Ticu, ka šī izrāde ieinteresēs arī citu
novadu bibliotēkas un viesizrādes turpināsies. Varbūt, apmeklējot
šo izrādi, kas rādāma tikai bibliotēkas telpās pie plauktiem un
grāmatām, tur ienāks arī kāds potenciālais bibliotēkas
lasītājs,” pauž I.Krūmiņa.
Bibliotekāram
jābūt gluži kā psihologam
D.Bētere uzsver, ka
jauns uzvedums galvenokārt tapa tāpēc, lai saturētu kopā teātra
kolektīvu, kamēr teātra telpas tiek remontētas. “Gribēju, lai
šajā laikā aktieri neizklīst, un vēlējos katram iedot kaut vai
maziņu lomu,” stāsta D.Bētere.
Viņa atzīst, ka nereti
cilvēkiem ir priekšstats, ka bibliotēkās nekas nenotiek un tur
vienmēr valda klusums, taču tā nebūt nav. “No malas liekas, ka
bibliotēkā ir absolūts klusums un viss rit ļoti mierīgi.
Jāatzīst, ka uz bibliotēku iet diezgan maz cilvēku un arī mūsu
aktieri, kad mēģinājām, pirmo reizi redzēja Alūksnes bibliotēku
pēc remonta. Aktieri katrs nolīda savā stūrītī un klusiņām
kaut ko lasīja. Bibliotēkā notiek daudz kas un tā nav vieta, kur
kāda tante tikai sēž aiz datora un dala grāmatas. Uz bibliotēku
nāk dažādi cilvēki, un, kā izteicās pati stāstu autore Iveta,
bibliotekāram jābūt arī gluži kā psihologam,” teic D.Bētere.
Uzvedumā piedalās
desmit aktieri, un “Bibliotēkas stāstiņus” plānots izrādīt
arī nākamajā gadā.
