Reklāma

Viedoklis: vasarā finansiālā situācija visvairāk uzlabojusies “balto apkaklīšu” profesiju darbiniekiem

Foto: publicitātes
Attēlā Pēteris Strautiņš

Jūnijā un jūlijā 23% Latvijas iedzīvotāju pasliktinājusies finansiālā situācija, 62% tā nav mainījusies, bet 8% – uzlabojusies, noskaidrots Luminor bankas aptaujā*. Visstabilāk jutušies seniori, bet ienākumu pieaugumu biežāk piedzīvojuši jaunieši. Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka iedzīvotāju finansiālo situāciju visvairāk ietekmējušas izmaiņas dažādās tautsaimniecības nozarēs. Vēsta Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga.

Saskaņā ar Luminor bankas aptaujas datiem, kopumā Latvijā iedzīvotāji jūtas stabili – lielākā daļa respondentu atzīst, ka viņu finansiālā situācija nav mainījusies, turklāt visstabilāk jūtas cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kuru vidū 76% finanšu situācija nav mainījusies. Tas saistīts ar ienākumu gūšanas veidu – kamēr strādājošo ienākumi var svārstīties, tikmēr pensiju apjoms paliek nemainīgs. Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka teju ceturtajai daļai jeb 23% cilvēku finanšu situācija ir kļuvusi sliktāka, un biežāk tā pasliktinājusies vīriešiem (25%) nekā sievietēm (21%).

Salīdzinot datus no Luminor aptaujām, kas veiktas maijā un augustā, ir redzamas pozitīvas tendences – ja maijā 37% respondentu Latvijā apgalvoja, ka viņu finansiālā situācija ir pasliktinājusies, tad augustā to apgalvoja 23%. Tikmēr cilvēku, kuru finansiālā situācija ir uzlabojusies, ir kļuvis vairāk – maijā tie bija tikai 3%, bet augusta sākumā jau 8%.

Rīgas iedzīvotāji Covid-19 ietekmi jūt vairāk

Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka iedzīvotāju finansiālā situācija atšķiras atkarībā no reģiona, kur tie dzīvo. “Covid-19 visvairāk skāra pakalpojumu nozares. Tā kā Rīgas ekonomika ir specializējusies pakalpojumu sniegšanā, bet pārējā Latvija – preču ražošanā, tad varētu gaidīt lielāku ietekmi galvaspilsētā. Šo pieņēmumu apstiprina jau reģistrētā bezdarba dati – jūlijā tas Rīgā gada griezumā pieauga par 2,9 procentpunktiem, bet valstī vidēji par 2,6 procentpunktiem,” skaidro P. Strautiņš.

Saskaņā ar Luminor bankas veiktās aptaujas datiem, Latvijā kopumā ienākumi pēdējo divu mēnešu laikā ir samazinājušies 23% respondentu, bet Rīgā šis īpatsvars ir 26%. Divos reģionos, kas ir visvairāk specializējušies preču ražošanā — Vidzemē un Zemgalē, ienākumi ir samazinājušies attiecīgi 18% un 21% iedzīvotāju. Šis īpatsvars ir zems arī Latgalē (19%), visdrīzāk tāpēc, ka šajā reģionā ir liels sabiedriskā sektora darbavietu īpatsvars, tātad iedzīvotājiem ir lielāka stabilitāte, secina Luminor ekonomists.

Labākā situācija – balto apkaklīšu profesijās

Pēteris Strautiņš norāda, ka šī krīze visā pasaulē ir “slavena” ar to, ka tā samērā maz ietekmē tā sauktos balto apkaklīšu profesiju darbiniekus, kuriem bieži ir iespēja veikt savu darbu attālināti. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka starp cilvēkiem ar augstāko izglītību ienākumi kritušies 18%, savukārt pamata vai vidējo izglītību ieguvušo vidū tie ir jau 27-30%.

“Šos rezultātus ļoti labi papildina dati par ietekmi atkarībā no ienākumu līmeņa. Starp cilvēkiem, kuri pelna virs 1500 eiro mēnesī, tādu, kam finansiālā situācija ir uzlabojusies (19%), nevis pasliktinājusies (10%). Šis ir tiešām interesants rezultāts, jo diez vai daudz ir tādu, kuru ienākumi ir pieauguši – acīmredzot šī atbilde atspoguļo uzkrājumu palielināšanos laikā, kad tērēšanas iespējas ir ierobežotas. Turpretim starp cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem finansiāli cietušo īpatsvars piecas reizes pārsniedz ieguvēju īpatsvaru (40% pret 8%),” stāsta P. Strautiņš.

Viņaprāt, varētu domāt, ka pandēmija ir visvairāk ietekmējusi jaunākās vecuma grupas (18-29) ienākumus, jo šāda vecuma cilvēki bieži strādā viesnīcu un restorānu, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs, kas Covid-19 dēļ ir cietušas visvairāk. “Izrādās, ka lielākā negatīvā ietekme bijusi 40 līdz 60 gadus veco iedzīvotāju grupā. Varētu būt, ka tas tāpēc, ka 31% jauniešu saka, ka viņi var veiksmīgi strādāt no mājām, kamēr vidēji valstī tikai 23% iedzīvotāju piekrīt, ka var strādāt attālināti,” skaidro ekonomists.

Neizdodas uzkrāt tik, cik gribētos

Lai gan 35% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ārkārtas situācijas laikā sapratuši, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus, realitātē tikai 5% iedzīvotāju jūnijā un jūlijā ir izdevies vairāk naudas iekrāt. Lai būtu vieglāk pildīt apņemšanos veidot uzkrājumus un šī atziņa neaizmirstos, ieteicams izveidot atsevišķu šim nolūkam paredzētu bankas kontu, uz kuru katru mēnesi veikt automātisko maksājumu – kaut vai desmit eiro. Tas palīdzēs radīt finansiālās drošības sajūtu.

* Luminor aptauja veikta sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru Norstat 2020. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru