Reklāma

Glābt bites un lauksaimniekus

Sarmīte Brīdaka – Eliase

Sarmīte Brīdaka – Eliase, kura ar biškopību saistīta kopš bērnības un tagad ir saimniece 50 bišu saimēm Alsviķu pagasta “Brīdakos”, saka – viņai problēmu ar bišu masveida izmiršanu nav. Tomēr citur pasaulē tā ir problēma, un nozares speciālisti aicina kopīgiem spēkiem to risināt.

Jau pērn Eiropas Savienībā uzsākta Eiropas pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!”, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaustu sintētiskos pesticīdus, atbalstītu lauksaimniekus, glābtu bites un dabu, jo bites un citi apputeksnētāji ir neaizvietojami mūsu ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Par bišu straujo izmiršanu un šīs sugas labvēlīgo ietekmi uz visu ekosistēmu nozares eksperti runā ne pirmo gadu. Mēs pat neapjaušam, cik lielā mērā cilvēku dzīve tiešā veidā ir saistīta ar bišu eksistences faktu – apmēram viena trešā daļa no pasaulē saražotās pārtikas ir tieši vai netieši saistītas ar bitēm. Daudzi eksperti uzskata, ka bišu izmiršana ietekmēs vairāku augu un dzīvnieku sugas – tās vienkārši izzudīs. Piemēram, kā norāda ANO, bez apputeksnēšanas radikāli var samazināties 87 pasaules vadošo kultūru, kā ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.

Slimības un klimata pārmaiņas

Kādi tad ir bišu straujās izzušanas iemesli, nozares speciālisti sākuši pētīt jau pirms vairākiem gadiem. Bites, tāpat kā citus dzīvos organismus, mēdz skart dažādas slimības. Viena no aktuālākajām oficiāli konstatētajām bišu slimībām ir ērcīšu izraisītā varroze, kas biškopjiem joprojām sagādā nopietnas problēmas. Ja bites netiek ārstētas, tās mirst trīs līdz četru gadu laikā, un pat nelielas šo ērcīšu populācijas iespaido bišu veselību, skaidro Latvijas Dabas fonda direktors, lauksaimniecības eksperts Ģirts Strazdiņš. Taču vainojamas varētu būt vēl arī citas bišu slimības, piemēram, Izraēlas akūtās paralīzes vīruss, ko pārnēsā ērces, parazītu izraisītā nozematoze vai Kašmiras bišu vīruss. Arī pēdējo gadu lietainās un aukstās vasaras izjaukušas bitēm tik ierasto dzīves ritmu un ieradumus, jo mainījies laiks, kad parādās šo kukaiņu barības augi.
Vērojot bišu straujo izmiršanu, cilvēkiem radās aizdomas, ka cēlonis tam varbūt ir mobilie sakari. Teorētiķi skaidro, ka mobilo telefonu izraisītais starojums iejaucas bišu navigācijas sistēmā, liedzot tām atrast ceļu uz savu stropu. Pētījumu veica Indijā, kur apstiprinājās, ka bites ir elektromagnētiskā piesārņojuma indikators, un konstatēts, ka mobilais telefons bišu stropa tuvumā patiešām liedz darba bitēm atrast atpakaļceļu, tādējādi stropā palikušās mātes un perus atstājot bez barības. Izpētīts, ka bišu uzvedība mainās arī elektroapgādes līniju tuvumā.

Biškopjiem darba ir daudz, to atzīst arī Andris Eliass, kurš vairāk saimniecībā nodarbojas ar tehniska rakstura lietām un biškopību tuvāk iepazinis tikai tad, kad kļuvis par Sarmītes dzīvesbiedru.

Pieaudzis pesticīdu apjoms

Tomēr nu jau zinātnieki visā pasaulē konstatējuši, ka pie masveida bišu izmiršanas visvairāk vainojami pesticīdi, ar ko tiek apstrādāti kultūraugi. Pesticīdi ir salīdzinoši jauna sintētisku ķīmisko vielu grupa, ar ko tiek pārklātas kultūraugu sēklas. Pēc sadīgšanas ķīmiskās vielas izplatās pa visu augu, nonāk arī nektārā un ziedputekšņos, kas ir bišu barība. Visbīstamākais pesticīds ir klotianidīns (Clothianidin), ko tirgo ar nosaukumu “Poncho 600”, norāda Lartvijas Dabas fonda direktors. Bišu populācijas ievērojamo samazināšanos saista ar neonikotinoīdu pesticīdiem, ko plaši izmanto lauksaimniecībā un stādaudzētavās. Ziņojumā konstatēts, ka bites, kuras ēd ar izplatītāko pesticīdu saindētu nektāru un ziedputekšņus, mazāk meklē barību un rada mazāk pēcnācēju. Zinātnieki uzskata, ka šie pesticīdi pārāk ātri ieviesti ražošanā, jo nav pietiekami izvērtēti riski, kādus tie var nodarīt bitēm un pārējai dzīvajai dabai. Pērn Brazīlijā vien apstiprināja 290 jaunus preparātus, un, analizējot bites, kas gājušas bojā, eksperti secināja, ka lielākā daļa no tām satur pesticīdu atliekas.
Tāpat laikā, kad bites ir rapsī, laukus nedrīkst miglot tikai ar insekticīdiem vai kukaiņu indi, skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers. Tas ir pesticīdu veids, kas nogalina kaitēkļus. Bitēm insekticīdu “duša” būtu nāvējoša, tāpēc to atļauts darīt tikai laika posmā no pulksten 22.00 vakarā līdz 5.00 rītā, kad bites ir stropos. Savukārt citus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus ļauts lietot arī dienā, jo tiek uzskatīts, ka tie bitēm kaitējumu nenodara.

“Brīdakos” bites neizmirst

Sarmīte Brīdaka – Eliase, kura ar biškopību ir saistīta kopš bērnības un tagad ir saimniece 30 bišu saimēm Alsviķu pagasta “Brīdakos”, saka, – viņai problēmu ar bišu masveida izmiršanu nav. Saimniecība atrodas Alsviķu lielo mežu masīvu ielokā, kas robežojas arī ar bioloģiskās lauksaimniecības zemēm, un tajās, kā zināms, pesticīdi netiek izmantoti. “Arī manu radu un draugu lokā, kuri arī Alūksnes novadā nodarbojas ar biškopību, šādas problēmas nav,” laikrakstam stāsta S. Brīdaka – Eliase. Tomēr par šādu problēmu citviet Latvijā biškope gan ir dzirdējusi. Viņa zina stāstīt, ka tiem biteniekiem, kam bites tomēr migloto lauku dēļ jau ir aizgājušas bojā, Latvijas Biškopības biedrība sniedz atbalstu.
“Pašlaik notiek Eiropas Savienības finansēts projekts “Insignia”, kas ir starptautisks zinātnes projekts, kurā piedalās 12 valstu zinātnieki. Izmantojot biškopības produktus – ziedputekšņus un bišu maizi – projektā pēta vides piesārņotību ar reģistrētiem un nereģistrētiem pesticīdiem un veterināro zāļu atliekvielām. Pērn šajā projektā piedalījās četru Eiropas valstu biškopji, bet šovasar jau deviņu valstu, tajā skaitā arī Latvijas. Tas ir pirmais tik liela mēroga projekts, kurā iesaistās Latvijas biškopji. Paraugus ņems deviņās dravas novietnēs katrā valstī,” stāsta Sarmīte. Viņa norāda, ka tas ļaus analizēt dabas piesārņojumu visā Eiropā un būs vērtīgs pētījums, jo atklās tās vielas, kas sastopamas arī mūsu Latvijas laukos. Pētījumi būs pieejami visiem interesentiem interneta vidē “Insignia” projekta blogā.

Vada nenovīdība

“Būtībā Latvijas biškopju darbs nav novērtējams. Piemēram, Zemgalē un Kurzemē, kur ir milzīgi griķu un rapšu sējumu lauki, biškopji bites pieved pie tiem, lai tos apputeksnētu. Līdz ar to augiem veidojas vairāk sēkliņu un saimnieki var droši cerēt uz ievērojami lielāku ražu, bet biškopis tiek pie rapšu vai griķu medus. Tomēr, ja lauksaimnieks biškopim nav paziņojis, ka šajā dienā miglos laukus ar pesticīdiem, bites, ja stropam tobrīd nav aizvērtas skrejas, noteikti aizies bojā,” stāsta S. Brīdaka Eliase. “Interesanti, ka lauksaimnieki ar biškopjiem par to nevar vienoties, jo, iespējams, latvieti vada dabīgā skaudība. Paradoksāli – lauksaimnieks pēc bišu apciemojuma laukā iegūs ievērojami lielāku ražu, bet nenovīdības dēļ viņš nepaziņo biškopējam par iespējamo pesticīdu pielietošanas laiku. Te būtu nepieciešama abpusēja vienošanās,” piebilst “Brīdaku” saimnieks Sarmītes vīrs Andris Eliass. Pavisam savādāk ir, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur par atsevišķu samaksu bitenieki pat 1000 kilometru attālumā ved savas bišu saimes apputeksnēšanai uz aprikožu un citām plantācijām. “Kad būs Latvijā tā, kad biškopis un lauksaimnieks sadarbosies abu interesēs, un bitīte, mazais varonis, mierīgi darīs savu darbu lielsaimnieka lauka apputeksnēšanā? Bet laikam jau pie mums to tik drīz nesagaidīsim…” domā biškope.

Velns nav tik melns, kā mālē

Zemnieku saimniecības “Kadiķi MA” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis Mālupes pagastā uzskata, ka “tas velns nav tik melns, kā viņu mālē”. “Jā, arī man ir vienošanās ar biškopi no Gulbenes novada Litenes pagasta par to, ka viņš ved savas bites pie maniem rapšu laukiem. Nevienu gadu mums nav bijis problēmu ar to, ka bites būtu masveidā izmirušas vai es viņas būtu noindējis, jo mūsu saimniecība stingri ievēro lauku miglošanas ar pesticīdiem un insekticīdiem lietošanas noteikumus. Esmu stingri pret to, ka dienas laikā miglo ziedošu kultūraugu vai nezāļu lauku,” saka M. Augstkalnietis un atzīst, ka šādi kaitētu ne tikai bitēm, bet arī visiem pārējiem dzīvajiem organismiem, kas atrodas laukā. Viņš stāsta, ka lauka miglošana ar insekticīdu vai kukaiņu indi ir nepieciešama vienreiz sezonā, bet tas jādara laikā, kad bites nestrādā, tātad, kā jau likumā teikts, no pulksten 22.00 vakarā līdz rītam. Pretējā gadījumā, kukaiņu indi pielietojot dienā, kad tās intensīvi strādā, bites aiziet bojā. “Tāpat ir, ja kukaiņu indi piejauc pie šķidrajiem minerālmēsliem vai fungicīda – bitēm salīp spārni un, ja ne tūlīt, tad ar laiku viņas aiziet bojā. Mūsu saimniecība noteikti tā nedara, taču cilvēki ir ļoti uzmanīgi – ja redz lauksaimnieku ar mucu dienas laikā izbraucam uz lauka, domā, ka notiek indēšana. Nē, mēs veicam augu mēslošanu ar šķidro mēslojumu, un satraukumam nav pamata,” saka saimnieks.

M. Augst­­kalnietis sadarbojas vairākus gadus, bet konkrēts līgums par kādu abpusēju samaksu gan nav slēgts. Abas puses ļoti labi saprot bišu darba vērtību, tādēļ sadarbība izveidojusies veiksmīga. M. Augstkalnietis uzskata, ka biškopjiem pašlaik lielākas raizes sagādā atkal Latvijā ieceļojušie lāči.

Teiksma Briede, F64

Pasaulē situācija satraucoša

Par satraucošu bišu skaita samazināšanos ziņo arī nozares speciālisti no citām pasaules valstīm Ziemeļamerikā, Rietumeiropā, Āfrikā un Āzijā. Kāda ir situācija Latvijā? Vai un cik strauji bites izmirst Latvijā? Vai esošais tiesiskais regulējums, kas attiecas uz pesticīdu lietojumu, pietiekami pasargā Latvijas bites un biteniekus? Kā Latvijas bitenieki redz šī brīža situāciju, kādas ir viņu bažas un ieteikumi? 
Lai noskaidrotu šos un vēl citus būtiskus jautājumus, 20. maijā, Starptautiskajā bišu dienā, interneta tiešsaistē notika ekspertu diskusija. Arī tajā par vienu no bišu straujās izzušanas iemesliem minēja tieši pesticīdu lietošanas pieaugumu. Tajā piedalījās Pasaules Dabas fonda, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Biškopības biedrības, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” pārstāvji un citas ieinteresētās personas, dalījās viedokļos un aicināja vākt parakstus, lai tiktu ierobežota pesticīdu pielietojamība.

Jāmaina veids, kā audzē pārtiku

Bišu izmiršanā izvirzītas teorijas par pesticīdiem, slimībām, globālo sasilšanu pilnībā neatbild uz jautājumu, kāpēc masveidā izzūd bites. Iespējams, atbilde jāmeklē daudzu faktoru mijiedarbībā. Izskanējis arī viedoklis, ka viens no galvenajiem bišu saimju sabrukšanas cēloņiem ir tas, ka šie kukaiņi cieš no nepilnvērtīga uztura. “Industrializētās lauksaimniecības ainavā, kur dominē monokultūras, bitēm ir grūti atrast pietiekami daudzveidīgus ziedputekšņu avotus, lai tiktu pie visām nepieciešamajām aminoskābēm. Vienveidīgā ēdienkarte ir novājinājusi bišu imūnsistēmu, tādēļ mazinājušās to aizsardzības spējas, tādēļ bites jutīgāk reaģē uz visiem iepriekš minētajiem faktoriem,” domā Ģ. Strazdiņš. Summējoties diviem vai vairākiem šādiem faktoriem, to ietekme kopā var būt bīstama. “Cilvēku zināšanas nevar paredzēt, kas notiks ar visu šo neierobežoto toksisko vielu un elektromagnētisko lauku kombināciju, ko radījušas mūsdienu tehnoloģijas,” norāda direktors.
Savukārt Latvijas Dabas fonda lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis saka: “Ir skaidrs, ka dabas daudzveidības samazināšanos nav iespējams apturēt, nemainot veidu, kā mēs audzējam pārtiku. Industriālā lauksaimniecība, kas ir atkarīga no pesticīdu izmantošanas, ir viens no būtiskākajiem dabas daudzveidības samazināšanās cēloņiem. Zinātnieki saka –  laiks, kas mums dots, lai šo sistēmu mainītu, strauji iztek – tāpēc ir svarīgi, lai lēmums par pāreju uz dabai draudzīgāku lauksaimniecības modeli tiek pieņemts visaugstākajā – Eiropas Savienības – līmenī, un jaunās sistēmas izveidē tiek iesaistīta katra ES valsts.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru